Tehnoloģijas ir kļuvušas par neatņemamu ikdienas sastāvdaļu – tās palīdz sazināties ar tuviniekiem, meklēt informāciju, iemūžināt svarīgus mirkļus un paveikt dažādus ikdienas uzdevumus. Taču senioriem jaunu tehnoloģiju apgūšana var sniegt vēl kādu ieguvumu – tā rosina smadzeņu darbību un palīdz uzturēt prātu aktīvu. Tehnoloģiju uzņēmums Samsung kopā ar neiroloģi skaidro, kā digitālo prasmju uzlabošana var palīdzēt saglabāt patstāvību un saikni ar apkārtējo pasauli, kā arī uzturēt kognitīvās spējas.
Lai gan jaunu prasmju apgūšana nereti saistās ar bērnību, skolas un studiju gadiem vai profesionālo izaugsmi, mācīšanās ir tikpat nozīmīga arī vēlākos dzīves posmos. Smadzenes saglabā spēju pielāgoties visa mūža garumā, tāpēc arī seniora vecumā ir svarīgi turpināt sevi izaicināt ar vēl nebijušiem uzdevumiem un pieredzi. Turklāt tam nav obligāti jānozīmē sarežģītu zināšanu apgūšanu – arī nelielas pārmaiņas ierastajā ikdienas rutīnā var sniegt smadzenēm jaunus stimulus.
“Faktiski visas dzīves laikā mums ir svarīgi apgūt jaunas lietas, ne tikai vecumdienās. Jo vairāk mēs apgūstam vai uzzinām un trenējam smadzenes, jo aktīvāk tās strādā. Mācīšanās laikā smadzenēs veidojas jauni neironu savienojumi, un tieši tie mums palīdz saglabāt asu prātu un atmiņu,” skaidro Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas un neiroklīnikas “NeiroMed Astra” neiroloģe Zane Anna Litauniece.
Smadzeņu aktivitāti seniora vecumā var rosināt ne tikai krustvārdu mīklas, sudoku vai atmiņas vingrinājumi. Par kognitīvi rosinošu aktivitāti var kļūt arī pavisam praktiskas lietas – jaunas lietotnes vai mākslīgā intelekta iespēju apgūšana, informācijas meklēšana internetā, videozvana veikšana vai vēl neizmantotas viedtālruņa funkcijas izmēģināšana. Šādās situācijās cilvēkam jāatceras darbību secība, jāpieņem lēmumi un jāpielāgojas jaunam veidam, kā paveikt ierastu uzdevumu.
Mācīšanās ir cieši saistīta arī ar sociālo saikni. Līdz ar gadiem sociālais loks nereti kļūst mazāks, tāpēc iespēja uzturēt kontaktu ar citiem kļūst īpaši nozīmīga. Sarunas ar tuviniekiem, iespēja sekot līdzi notikumiem pasaulē un pašam atrast sev interesējošu informāciju palīdz saglabāt iesaisti ikdienā.
“Tehnoloģijas var palīdzēt saglabāt patstāvību un socializēšanās iespējas. Tās dod iespēju iegūt jaunu informāciju, sekot līdzi tam, kas notiek pasaulē, un uzturēt saikni ar citiem cilvēkiem. Turklāt brīdī, kad seniors apgūst kaut ko tādu, ko iepriekš nav izmantojis, tas var vairot pārliecību par saviem spēkiem,” norāda Zane Anna Litauniece.
Pretī progresam – soli pa solim
Lai tehnoloģiju apguve neradītu lieku stresu, svarīgi nesākt ar pārāk daudziem uzdevumiem vienlaikus. Jauna ierīce vai funkcija sākumā var šķist sarežģīta, tāpēc ieteicams izvēlēties vienu konkrētu mērķi – piemēram, iemācīties nosūtīt fotogrāfiju vai sameklēt internetā recepti.
“Cilvēkiem vienmēr ir bail no visa jaunā, īpaši senioriem, bet es ieteiktu tehnoloģijas apgūt soli pa solim – sākt ar vienu aplikāciju vai funkciju, nevis visu uzreiz. Svarīga ir arī ierīces pielāgošana konkrētajam cilvēkam – lielāks fonts, atbilstošs skaļums, kontrasts un vienkāršāk sakārtots sākuma ekrāns var padarīt tehnoloģiju daudz saprotamāku. Tāpat nozīmīga ir tuvinieku iesaiste – nevis visu izdarīt seniora vietā, bet parādīt darbības un ļaut tās atkārtot pašam,” iesaka neiroloģe.
Šādu pieeju tehnoloģiju apguvei var īstenot ar mūsdienu viedtālruņiem. Piemēram, Samsung Galaxy S26 FE piedāvā funkcijas, kas var atvieglot informācijas meklēšanu un saziņu. Circle to Search ļauj ar vienas kustības palīdzību uzzināt vairāk par ekrānā redzamo, vienkārši apvelkot interesējošo objektu, savukārt Live Translate var palīdzēt saziņā citās valodās. Šādas iespējas senioram var kļūt par praktisku un vienkāršu veidu, kā soli pa solim apgūt jaunas tehnoloģiju sniegtās iespējas.
Arī mākslīgais intelekts var kļūt par mācīšanās rīku
Līdz ar viedierīču attīstību mainās arī tas, kā mēs meklējam informāciju un apgūstam jaunas lietas. Mākslīgais intelekts ļauj uzdot jautājumus sarunvalodā, tostarp arī latviski, lūgt izskaidrot nesaprotamu jēdzienu vai palīdzēt atrast informāciju. Senioram tas var nozīmēt iespēju vispirms mēģināt atbildi atrast pašam, nevis uzreiz lūgt palīdzību citam cilvēkam.
Arī ikdienas saziņā mākslīgais intelekts var palīdzēt justies drošāk un patstāvīgāk. Piemēram, Samsung Galaxy AI funkcija Writing Assist var palīdzēt uzrakstīt un pilnveidot ziņas, pārbaudot tekstu un pielāgojot tā stilu. Senioram tas var būt vienkāršs veids, kā pašam tikt galā ar situācijām, kurās iepriekš būtu nepieciešama citu palīdzība.
“Iemācot pareizi lietot mākslīgo intelektu, tas senioriem var dot lielu brīvību. Viņi paši var iemācīties atrast vajadzīgo informāciju un pajautāt tehnoloģijai to, ko nezina. Tas var dot arī iekļaušanās un pārliecības sajūtu. Taču, strādājot ar senioriem, kuriem ir atmiņas traucējumi, redzu arī satraucošu tendenci – cilvēki ne vienmēr spēj atpazīt krāpnieciskus zvanus, īsziņas vai e-pastus un var pārāk uzticēties saņemtajai informācijai. Tāpēc līdzās tehnoloģiju sniegtajām iespējām ir ļoti svarīgi senioriem un viņu tuviniekiem mācīt arī digitālo drošību,” stāsta neiroloģe Zane Anna Litauniece.
Jaunāko tehnoloģiju apguves mērķis nav padarīt senioru par tehnoloģiju ekspertu. Daudz svarīgāk ir saglabāt zinātkāri un sajūtu, ka arī seniora vecumā iespējams apgūt ko jaunu, pašam atrast informāciju, sazināties ar tuviniekiem un tikt galā ar ikdienas situācijām. Samsung viedtālruņi šajā procesā var kļūt par praktisku rīku, kas palīdz senioram ne tikai izmantot tehnoloģijas, bet arī turpināt mācīties, saglabāt patstāvību un būt ciešākā saiknē ar apkārtējo pasauli.