Mūzika no viņsaules. Sieviete, kurā iemiesojās Ferencs Lists

Kad Rozmarijai Braunai bija septiņi gadi, viņas priekšā parādījies slaids, melnās drēbēs ģērbies gados pavecs vīrietis gariem baltiem matiem. “Es esmu komponists,” viņš teicis meitenei. “Kad tu paaugsies, es atnākšu atkal un nodošu tev savu un savu draugu mūziku.” Toreiz meitenīte neko nesaprata un drīz vien šo vīziju uz daudziem gadiem aizmirsa…

Rozmarija Brauna dzimusi 1916. gada 17. jūlijā Londonā vienkārša elektriķa un apkopējas ģimenē. Tieši virs vecāku dzīvokļa atradās deju zāle. Meietene auga augšstāvā dzirdamo skaņu iespaidā un sapņoja kļūt par dejotāju. Taču tēvs dejošanu par nopietnu profesiju neatzina un kategoriski iebilda pret šo izvēli. Tiesa, lai vismaz nedaudz nomierinātu meitu, viņš piekrita apmaksāt privātstundas klavierspēlē. Apmācības ilga vienu gadu un tika pārtrauktas, jo izrādījās, ka meitene ir absolūti nemuzikāla un nespēja apgūt pat nošu rakstu.

Pirmais kontakts
Unikālās spējas atklājās pilnīgi negaidot. Tas notika 1964. gadā, kad, būdama jau atraitne, Rozmarija atzīmēja savu 48. dzimšanas dienu. Šajā viņai liktenīgajā dienā misis Brauna apmeklēja spiritisma nodarbību kādā sieviešu klubā, kur, cenšoties izsaukt uz kontaktu kādu garu, ilgi un neatlaidīgi, bet bez panākumiem tika griezts šķīvītis.

Atgriezusies mājās, Rozmarija apsēdās pie klavierēm un sāka spēlēt, tad pēkšņi sajuta, ka pirksti neklausa. Tie turpināja kustēties, taču pakļaujoties nevis viņas gribai, bet kādai citai varai. Šokētā sieviete izbailēs atrāva rokas no instrumenta. Šajā brīdī viņas galvā ieskanējās nepazīstama balss: “Nebaidies! Tas esmu es, Ferencs Lists. Esmu atnācis, kā to kādreiz apsolīju. Nomierinies, atslābinies un dari to, ko teikšu!” Pēc tam Rozmarija, precīzāk – viņas pirksti paši no sevis stundu spēlēja nepazīstamas melodijas. Bet nākamajā dienā viņsaulē aizgājušais komponists lika viņai sagatavot nošu lapas un sāka diktēt notis, kuras Rozmarija mehāniski pierakstīja.

Kas notika tālāk, lasi nākamajā lapā!

Daudziem mājās ir spēļu kārtis. Vai zināji, kādus noslēpumus tās glabā?

Mazliet zemāk redzamo kāršu kavu var pamatoti saukt par klasisku ne tikai tāpēc, ka to ir redzējis teju katrs bijušās Padomju Savienības iedzīvotājs. Spēļu kārtis vai pat pasjansa kārtis ar attēlotām figūrām cilvēkiem bijušajās PSRS valstīs ir daudz tuvākas, nekā mēs varam to iedomāties.

Piemēram, Šveices, Francijas vai Vācijas kāršu kava ārēji diezgan stipri atšķiras, un pašlaik visdrīzāk ir sastopamas parastas zīmētas kārtis. Taču šī kava, kas padomju laikā bija gandrīz katrā mājā, ir noformēta kā “Krievu stils”. Un kārtīm attēlotās personas un kāršu figūru kostīmi nav nejauši. Kādi tad personāži attēloti uz šīm kārtīm?

Acīm pierastie karaļi, dāmas un kalpi – tie ir cilvēki, kas pastāvēja reālajā dzīvē.

Patiesībā uz kārtīm attēloti karaliskās ģimenes locekļi, kuri reiz sapulcējās uz balli-maskarādi. Tā bija viena no pēdējām greznajām ballēm – drīz vien, pēc Oktobra revolūcijas, Krievijas impērija sabruka, taču atmiņas par svinībām lūk, kādā brīnumainā veidā saglabājās!

Imperatoru balle notika 1903.gadā Santkpēterburgā, bet dress-kods bija 17.gadsimts. Ievērojamas personas bija tērpušās greznos stilizētos kostīmos, bet fotogrāfi to visu iemūžināja. Kāršu attēli precīzi atkārto viesu tēlus.

Jāmin, ka ballē pulcējās 390 viesu un viņi bija ģērbti kā visu kāršu mastu galminieki, bajāri un muižnieces, musketieri un pilsētnieces, vojevodas un zemnieces – tērpos, kādus valkāja laikā pirms Pētera I valdīšanas. Kostīmu skices izstrādāja mākslinieks Sergejs Solomko, bet tērpus izgatavoja labākie Krievijas impērijas šuvēji.

Visinteresantākais, ka kāršu kavu “Krievu stils” saistībā ar Romanovu nama 300.gadadienu nodrukāja un izlaida Aleksandrovskas manufaktūrā. Pēc revolūcijas to slēdza, bet nedaudz vēlāk fabrika atkal atsāka darbību un turpināja izlaist kārtis pēc pirmsrevolūcijas skicēm. Vēlāk kavu ofseta drukai pielāgoja padomju mākslinieks Jurijs Ivanovs.

Pārsteidzoši, ka tieši šī kāršu kava bijušajā Padomju Savienībā kļuva vispopulārākā – neviena cita ar to nevarēja konkurēt, lai gan tika radītas antireliģiozas, antifašistiskas un daudzas citas kāršu kavas.

Nākamajās lapās – vēl senāki stāsti par kāršu prototipiem!

Ķirurgs, kurš pacientiem izoperē citplanētiešu implantus. Reālās dzīves “x-faili”?

Viņi no augšas redz visu?
Kopš 1964. gada Kalifornijā praktizējošajam ķirurgam Rodžeram Leiram vienmēr bijusi nevainojama reputācija, un neviens nekad viņu nav uzskatījis par dīvaini. Pasaules slavu ārsts ieguva, pateicoties absolūti unikālu operāciju sērijai: viņam pirmajam izdevās no pacienta ķermeņa izņemt… citplanētiešu iedzīvinātos implantātus. Un pašu pirmo šādu operāciju viņš izdarīja pats sev…

Pārtrauktais lidojums
1973. gada augustā Rodžers savā nelielajā privātajā lidmašīnā pacēlās dzimtā štata debesīs. Tad pēkšņi bez jebkāda iemesla visas ierīces pārstāja darboties, bet viņš pats zaudēja samaņu. Cik ilgi ārsts atradās šādā stāvoklī, viņš nevar pateikt, taču, visticamāk, tikai mirkli, pretējā gadījumā katastrofa būtu neizbēgama. Kad Leirs atguvās, viņam izdevās veiksmīgi nosēdināt lidmašīnu uz zemes.

Šķita, ar to arī incidents bija beidzies. Taču pēc pāris dienām viņš labās rokas plaukstā pamanīja plankumiņu – savādu svītriņu ar trim simetriskiem punktiņiem pie vidējā pirksta. Ārsts centās plankumu nomazgāt – neizdevās. Taču pats lielākais pārsteigums vēl bija priekšā: plankums sāka izstarot zaļganu gaismu.

Rodžers parādīja plaukstu draugam, kurš jau sen interesējās par NLO. “Tev ir implantēts mikročips,” atzina draugs un ieteica Rodžeram sazināties ar ufologiem. Arī viņi apstiprināja drauga noteikto “diagnozi”: kamēr Rodžers atradās bezsamaņā, viņam zem ādas tika ievadīts mikročips. Kad ārsts to izņēma, tas izrādījās ķirbja sēkliņas lieluma metālisks priekšmets.

Saskāries ar šādu fenomenu, Leirs nolēma to izpētīt. Izrādījās, viņš nav vienīgais cilvēks, kura ķermenī ievadīts šāda priekšmets. Aptuveni 5% ļaužu, kuriem bijusi saskarsme ar citplanētiešiem, tiek atklāts kaut kas līdzīgs. Tad Rodžers nolēma ar šiem cilvēkiem iepazīties, un viņam atvērās durvis uz pavisam citu – līdz šim nezināmu un mīklainu pasauli.

Pirmās bezdelīgas
Pirmā paciente, kurai Leirs veica līdzīgu operāciju un izņēma svešķermeni, bija Patrīsija Demlija, kuru citplanētieši bija nolaupījuši 1969. gadā. Tikai pēc daudziem gadiem, izejot medicīnisko apskati, zem kājas īkšķa ādas tika atklāts savāds priekšmets. Kaut kas līdzīgs bija noticis arī ar Petu Parinello: vispirms – kontakts ar ārpuszemes civilizācijas pārstāvjiem, tad, 15 gadus vēlāk, rentgena apskates laikā ķermenī tika atklāts savāds priekšmets. Kad Leirs izoperēja Patrīsiju un Petu, viņa rokās nonāca divi identiski priekšmeti – būtībā tā implantāta kopijas, ko ķirurgs bija izņēmis no sava ķermeņa. Ārstu pārsteidza arī fakts, ka kaut kur ārpuszemes laboratorijās izgatavotie priekšmeti neizraisīja absolūti nekādu iekaisumu un audi tos neatgrūda.

Nākamie Rodžera pacienti Dorisa un Enijs arī bija tikušies ar citplanētiešiem, taču atšķirībā no citiem precētais pāris sajuta pārmaiņas sevī. Abiem pacientiem no kreisās kājas Leirs izņēma puscaurspīdīgus sfēriskus priekšmetus.

Objekts uz šosejas
Vēl viens Leira pacients – Tims Kalens – vairāk nekā divdesmit gadu savu tikšanos ar “atnācējiem” turēja noslēpumā. Tas notika tā. 1978. gada 30. maijā Tims kopā ar sievu mašīnā atgriezās no Denveras. Aptuveni ap pusnakti braucēji virs šosejas ieraudzīja spožu objektu. Iesākumā viņiem šķita, ka tam ir diskveida forma, bet, kad objekts pagriezās, izrādījās, ka tas ir aptuveni 30 metru garš, 6 metrus plats un 3 metrus augsts “cigārs”. Objekts ātri piezemējās šosejas malā. Tims izkāpa no mašīnas, lai labāk aplūkotu savādo lidaparātu, bet to, kas notika tālāk, neatceras. Vienīgās atmiņas, kas saglabājušās, – viņš sēž pie stūres un saka sievai: “Būs labāk, ja mēs brauksim…”

Tikai pēc laba laika Tims kreisās rokas delnas pamatnē atklāja sīku priekšmetu. Internetā viņš atrada doktoru Leiru un nosūtīja viņam rokas rentgena uzņēmumu. Leirs izsauca Kaleinu uz Kaliforniju un 2000. gada 5. februārī veica Timam operāciju. No pacienta rokas ķirurgs izņēma kārtējo implantātu. Ovālā priekšmeta virsma bija spoži nopulēta, un, pietuvinot tam magnētu, svešķermenis tam momentāni pielipa. Bet tas vēl nebija viss…

Turot magnētu virs čipa un kustinot turpu šurpu, no apvalka pēkšņi izvirzījās divas “kājiņas” un sāka šūpoties līdz ar magnētu.

Nākamajā lapā lasi, kas notika tālāk!

Kur dvēsele slēpj savas ciešanas: 7 klasiskas psihosomatiskas saslimšanas

“Slimība uz nervu pamata” – tā mēs parasti dēvējam psihosomatiskus traucējumus. Šo slimību nosaukums apvieno grieķu vārdus “dvēsele” (“psyche”) un “ķermenis”, un parasti tās rodas no tā, ka dvēsele slēpj savas ciešanas.

Tajā brīdī, kad dvēseles krātuves pārpildās, saturs neatrod tiešāku izeju, kā caur ķermeni. Kas noved pie psihosomatiskām saslimšanām? Šajā rakstā iekļauta psihosomatisko traucējumu izplatītākā klasifikācija, ko piedāvā amerikāņu psihologs Leslijs Lekrons.

1. Iekšējais konflikts
Situācija, kurā viena daļa cilvēka vēlmju ir apzināta un atrodas virspusē, bet otra kaut kāda iemesla dēļ slēpjas zemapziņā. Tad otrā daļa sāk “partizānu karu”, par kura pazīmi var kļūt psihosomatiski simptomi.

2. Ķermeņa valoda
Ķermenis fiziski atspoguļo stāvokli, kas varētu tikt izpausts ar šādām frāzēm: “Tās ir tādas galvassāpes”, “Es to nevaru izturēt”, “Man sirds lec pa muti ārā”, “Man ir sasietas rokas”. Mēģiniet uzminēt, kā reaģēs salīdzinoši vesels organisms uz šādiem pastāvīgiem, programmējošiem vēstījumiem?

3.Nosacīts izdevīgums
Šai kategorijai pieder problēmas ar veselību, kas sniedz slimniekam zināmu nosacītu izdevīgumu. Nē, tā nav simulācija, bet pilnīgi reāli diagnosticējama saslimšana. Iespējams, cilvēks ļoti vēlas iegūt priekšrocības, kuras viņš var dabūt tikai saslimstot.

4. Pagātnes pieredze
Slimības cēlonis var būt traumatiska pagātnes pieredze, visbiežāk smaga pieredze bērnībā. Tas var būt gan epizodisks notikums, gan ilgstoši pagātnes notikumi, kas turpina cilvēku emocionāli ietekmēt tagadnē.

5.Identifikācija
Šajā gadījumā fizisks simptoms var izveidoties, ja pastāv spēcīga emocionāla pieķeršanās cilvēkam, kas cieš no psihosomatiskas saslimšanas. Bieži vērojamas bailes pazaudēt šo cilvēku, vai arī zaudējums jau ir noticis.

6.Iedvešana
Ja cilvēks ir pārliecināts par slimības esamību – pat tad, ja tās patiesībā nav – viņš visu laiku cenšas atrast tai pierādījumus, tādējādi zemapziņā radot pārliecību, ka slimība pastāv. Protams, šādā veidā iespēja iegūt slimību būtiski palielinās.

7. Sevis sodīšana
Šis sods saistīts ar reālu, bet biežāk ar izdomātu vainu, kas moka cilvēku. Sevis sodīšana mazina vainas pārdzīvošanu, it kā to izpērkot.

Runa ir par septiņām klasiskām psihosomatiskajām saslimšanām, kuras 1950.gadā izdalīja amerikāņu psihoanalītiķis Francs Aleksanders un kas aprakstītas nākamajā lapā!

Kāpēc daudzās pasaules viesnīcās nav 420. numura

Vai esat kādreiz pamanījuši, ka daudzās viesnīcās visā pasaulē pēc 419. numura uzreiz nāk 421.numurs? Vai cits variants – 420.numura vietā ir numurs 419+1? Kā jūs domājat, ar ko tas saistīts?

Izrādās, skaitlis 420 asociējas ar marihuānu, kas apdraud viesnīcas klientu mieru. Runā, ka viesnīcu numuros ar skaitli 420 ar narkotikām saistītas nepatikšanas notiek ievērojami biežāk.

Sākumā Austrālijā, bet pēc tam arī citās pasaules daļās, zālītes mīļotāji sāka atzīmēt “savus svētkus” 20.aprīlī (4/20 saskaņā ar amerikāņu tradīciju rakstīt datumus) tieši pulksten 4:20 dienā.

Lai iegūtu sev suvenīrus, narkomāniem par paradumu kļuva viesnīcu numuru durvju zīmju ar skaitli 420 nozagšana vai viesnīcas istabiņas ar šo numuru noīrēšana, lai uzsmēķētu tur marihuānu.

Lai izvairītos no šīm problēmām, kā arī pasargātu savus viesus no narkotiku lietotājiem, viesnīcu saimnieki cenšas tikt vaļā no 420.numura, kā nu katrs prot.

Avots: “tayni-mirozdaniya.ru”

Noteikti jāizlasa!

Iemet aci:

Populārākie raksti

Iemet aci: