Vienu no četrām figūrām Rafaēla gleznā “Rozes Madonna” nav zīmējis pats Renesanses meistars, uzskata pētnieki.
Mākslīgais intelekts (MI) šobrīd tiek aktīvi izmantots, lai radītu attēlus, kurus ir grūti atšķirt no īstām fotogrāfijām vai slavenu mākslinieku gleznām. Taču zinātnieku grupa no Apvienotās Karalistes un ASV ir izstrādājusi ar mākslīgo intelektu darbināmu metodi, kas ļauj atrast neparastas lietas īstās tēlotājmākslas klasiķu gleznās.
Pētījumā, kura rezultāti publicēti žurnālā Heritage Science, aplūkota glezna “Rozes Madonna” (Madonna della Rosa). Mākslas vēsturnieki ilgi ir diskutējuši par to, vai ir taisnīgi šo gleznu piedēvēt Rafaēlam. Jaunie AI atklājumi papildina argumentus tiem, kas uzskata, ka glezna ir citu mākslinieku darbs.
Kā paskaidroja pētnieki, viņi datorprogrammā ievadīja to gleznu attēlus, par kurām ir zināms, ka tās ir Rafaēla gleznas. Programma ieguva pietiekami daudz informācijas par šī mākslinieka stilu – triepienu raksturu, krāsu paleti, ēnojumu un tamlīdzīgi.
“Dators redz daudz dziļāk nekā cilvēka acs, līdz pat mikroskopiskam līmenim,” skaidro pētījuma autori.
Mašīnmācīšanās procesiem parasti nepieciešams milzīgs piemēru skaits, kas ne vienmēr ir pieejams, ja runa ir par viena mākslinieka darbu. Šajā gadījumā komanda modificēja iepriekš apmācītu programmu, ko izstrādāja Microscoft, ar nosaukumu ResNet50, apvienojumā ar tradicionālo mašīnmācīšanās tehniku, ko sauc par atbalsta vektoru mašīnu.
Pēc gleznas “Rozes Madonna” izpētes algoritms secināja, ka Madonnas, Bērna un Svētā Jāņa attēlus radījusi Rafaēla roka. Bet Svētā Jāzepa tēls pieder cita gleznotāja otai. Pētnieki norāda, ka iepriekšējās debatēs par gleznas autentiskumu tika uzskatīts, ka Svētā Jāzepa seja ir sliktāk izpildīta nekā pārējās gleznas kadrā.
Ceturto seju varētu būt gleznojis Džulio Romano, viens no Rafaēla skolniekiem, taču tas nekādā ziņā nav droši.
LASI ARĪ ŠOS RAKSTUS!
FOTO: Mirdza Martinsone un Mārtiņš Vilsons pozē pie auto no leģendārās “Mirāžas
FOTO: Prezidents Edgars Rinkēvičs viesojas pie Freibergu ģimenes
