Dziedātāja Inese Saulīte, kas vairāk pazīstama kā Kombuļu Inese, teju trīs gadus dzīvoja visai noslēgti, neuzstājoties un nemeklējot jaunas attiecības. Šobrīd 43 gadus vecā Inese plāno atgriešanos uz skatuves, vēsta izdevums “Kas Jauns”`.
Ineses Saulītes dzīvi esot krasi mainījusi Covid-19 pandēmija. “Kā arī citi skatuves mākslinieki, nevarēju uzstāties, un tas radīja ļoti drūmu noskaņu. Dzīvoju depresijā ar izjūtu, ka morāli nīkstu ārā. Cilvēkiem nevajadzēja ne manus koncertus, ne video sveicienus, neko. Apkārt plosījās pandēmija. Bet es biju pilnīgi viena,” atklāj Inese.
No otras puses, Inese šo laiku izmantojusi, lai uzlabotu attiecības ar saviem dēliem: “Tik daudz kopā ar saviem bērniem, nedalot uzmanību, neesmu pavadījusi nekad. Mēs kopā gatavojām ēst, es viņiem palīdzēju mācībās. Daudz laika pavadījām sarunās. Atceroties laiku, kad viņiem biju pagriezusi muguru, atzīstu, ka biju apmaldījusies…”
Ineses dēli pa šo laiku krietni izauguši: “Vecākajam dēlam Kasparam jau ir 18 gadu, bet Gabrielam – 16. Varu lepoties ar to, kādi viņi ir izauguši. Kaspars mācās Liepājas Valsts tehnikumā un apgūst programmētāja zinības. Viņu ļoti interesē šī sfēra. Kaspars patstāvīgi tiek galā ar gana sarežģītiem darbiem šajā jomā. Viņš ne tikai prot taisīt mājaslapas, bet arī rada savas video spēles. Atceros, ka pirms divpadsmit gadiem pie mums bija ieradusies bāriņtiesa un man kā mātei aizrādīja, ka bērni sēž pie datoriem, bet es kaut kur ārpus mājas. Te nu ir rezultāts – dēls ir savas jomas teicamnieks,” priecājas Inese.
Savukārt Gabriels mācās Priekules vidusskolā, viņam ļoti labi padodas stāstu un dzejoļu sacerēšana. Gabriels ir uzvarējis vairākos konkursos un saņēmis pateicības no mācību iestādes. Viņa sacerēto dzejoli pat esot lasījis Renārs Kaupers.
“Lepojos ar dēliem – neraugoties uz grūtībām, kuras es un viņi ir piedzīvojuši, viņi ir izaudzināti gudri un kārtīgi. Ja viņi justos slikti, apšaubu, vai viņu sekmes skolā būtu tik augstas,” prāto Inese. Un uzsver, ka dēli pret viņas dzīves izvēlēm ir gana saprotoši un atbalsta viņu ikvienā lēmumā: “Vecākais dēls saka, ka pietiek domāt par viņiem, lai pievēršos sev, savai dzīvei.”
Inese teic, ka jebkurā dzīves situācijā viņu glābis pozitīvisms. “Pat brīžos, kad nebija naudas un īsti nebija, ko ēst, apēdām ceptus kartupeļus un dzīvojām ar domu, ka rītdien būs labi… Pandēmijas laikā, kad nevarēju uzstāties, strādāju Priekulē, pelnīju naudu, kā varēju – ravēju kartupeļus vienam vietējam lauksaimniekam,” stāsta viņa.
Tieši šis cilvēks Inesei ieteicis pēc pandēmijas atgriezties mūzikā. “Biju jau nolēmusi, ka vairs nekad neuzstāšos. Biju atvadījusies gan no sintezatora, gan citām tehniskām ierīcēm, kuras bija kalpojušas maniem priekšnesumiem un koncertiem. Pēc gandrīz trīs gadu pauzes, kopš nebiju dziedājusi, šā gada sākumā man piezvanīja no atpūtas vietas “Tonuss” un aicināja uzstāties Visu mīlētāju dienā – 14. februārī. Es nedomājot atteicu šim piedāvājumam, teikdama, ka vairs neuzstājos, ka vairs neprotu dziedāt un man ir depresija. Bet mani pierunāja, lai tomēr atgriežos uz skatuves,” tā Inese.
Viņa prāto, ka ilgā vienatne, pavadīta kovida laikā, devusi atpūtu un jaunu enerģijas pieplūdumu. “Es esmu atpakaļ!” paziņo Inese.
LASI ARĪ ŠOS RAKSTUS!
Reperi “Olas” un Andris Kivičs: Par naudu, kucēm, viskiju un dzīvošanu pie mammas
Dailes teātra pērlei Olgai Dreģei – 85. FOTO
