Foto - Pixabay
Reklāma

Šveices uzņēmums “Svizraa S.A.”, kas nodarbojas ar kuģu fraktēšanu un mēslošanas līdzekļu, graudu, ogļu un tērauda pārvadājumiem un kuras kravu apgrozījums ir virs 10 miljoniem tonnu gadā, nosūtīja vēstuli Ārlietu ministrijai, Ekonomikas ministrijai un Tieslietu ministrijai, kurā pauda, ka nepiekrīt Latvijas varasiestāžu faktiskajam aizliegumam uzņēmumam veikt Latvijā uzņēmējdarbību.

“Svizraa” valsts varasiestāžu lēmumu pārtraukt divu uzņēmuma minerālmēslu un amonjaka pārkraušanas termināļu darbību Rīgā un Ventspilī nosauca par nelikumīgu un pieprasīja to darba atsākšanu. Uzņēmums Latvijas valsts varasiestāžu aizlieguma lēmuma sekas nosauca par “katastrofāliem zaudējumiem”. Ministriju pārstāvji apstiprināja šīs vēstules saņemšanu.

“Svizraa” vēstulē norādīts, ka uzņēmums 2022. gada 1. martā iegādājās Kipras uzņēmumu “Uralchem Freight Limited (UFL)”, kuram pieder daļas divos Latvijas ostu operatoru uzņēmumos Rīgā un Ventspilī – SIA “Riga Fertilization Terminal” (RFT) un SIA “Ventamonjaks” (VA). Šobrīd, pēc “Svizraa” teiktā, šie infrastruktūras objekti ir kritiskā stāvoklī, tāpēc uzņēmums cieš zaudējumus.

Lieta tāda, ka viens no bijušajiem “Uralchem Freight Limited” netiešajiem akcionāriem ir Krievijas uzņēmējs Dmitrijs Mazepins, kurš 2022. gada 9. martā tika iekļauts ES sankcijā pakļauto personu sarakstā.

Reklāma

Pēc tam, kad “Svizraa” iegādājās UFL, VA un RFT vērsās LR Uzņēmumu reģistrā, lai atjauninātu informāciju par to patieso labuma guvēju. Viņi pieprasīja, lai tiktu dzēsts ieraksts par Mazepina kungu kā patiesā labuma guvēju un tiktu reģistrēts ieraksts par jauno RFT un VA patiesā labuma guvēju Aamer Atta Bhidwal kungu, taču reģistrs Mazepinam piemēroto sankciju dēļ to atteicās darīt.

Vienlaikus “Svizraa” vērš uzmanību uz to, ka tās darījums par Uralchem Freight Limited iegādi tika noslēgts 1. martā, t.i., vēl pirms sankciju noteikšanas pret Mazepinu, kas notika 9. martā.

Šveices uzņēmums uzskata, ka atteikumam reģistrēt jaunu labuma guvēju nav juridiska pamata nedz saskaņā ar Latvijas, nedz ES tiesību aktiem. To vēl vairāk apstiprina fakts, ka uzņēmuma “Uralchem Freight Limited” īpašumtiesību maiņa tika pienācīgā veidā reģistrēta Kipras Republikas valsts reģistros. Pēc pārreģistrācijas uzņēmums tika pārdēvēts par “Svizraa Management Limited”.

RFT un VA pārsūdzēja Reģistra atteikumus atjaunināt informāciju par patiesā labuma guvēju. Attiecīgās administratīvās lietas šobrīd atrodas Rīgas un Liepājas tiesu izskatīšanā, un Svizraa tiesvedībā ir iesaistīta kā ieinteresētā trešā persona.

Tikmēr saskaņā ar “Svizraa” apelācijā teikto nepareizie un novecojušie dati, kas šobrīd ir reģistrēti Uzņēmumu reģistrā, jau ir radījuši un turpina nodarīt katastrofālus zaudējumus gan SIA “Riga Fertilizer Terminal”, gan SIA “Ventamonjaks”. Tajā pašā laikā neviens no šiem uzņēmumiem nav iekļauts nevienā sankciju sarakstā, taču dēļ tā, ka Latvijas varasiestādes termināļu darbībai ir noteikušas faktiskus sankciju ierobežojumus, lielākā daļa banku, apdrošināšanas kompāniju, pakalpojumu sniedzēju un iekārtu un rezerves daļu piegādātāju atteicās sadarboties ar RFT un VA, tāpēc termināļi ir dīkstāvē.
Turklāt LR Valsts vides dienests 2022. gada maija beigās pieņēma lēmumu par RFT un VA darbības apturēšanu.

Kā toreiz rakstīja plašsaziņas līdzekļi, tas Ventspilī radīja bīstamu situāciju. Sakarā ar banku atteikšanos pieņemt maksājumus par elektroenerģiju, Ventspils ostā vidē varēja nonākt 40 000 tonnu toksiska amonjaka, kam nepieciešami noteikti uzglabāšanas apstākļi. Situāciju tomēr izdevās atrisināt, taču iedzīvotāji un pilsētas varasiestādes tobrīd piedzīvoja vairākas trauksmainas nedēļas.

Situācija ir pasliktinājusies arī RFT, kur joprojām glabājas desmitiem tūkstošu tonnu amonija nitrāta. Swedbank 11. martā slēdza RFT kontus, kā rezultātā termināļa darbinieki nevarēja saņemt algas par jūniju un jūliju. Šī iemesla dēļ daļa strādnieku nedevās uz darbu, atstājot bīstamās kravas likteņa varā. Un, lai gan, spriežot pēc informācijas, kuru avoti ir nodevuši RTF rīcībā, bija iespējams no jauna atvērt kontus algu izmaksai, nauda, kas bija šajos kontos, līdz saņēmējiem vēl nav nonākusi.

“Svizraa” šī brīža situāciju uzskata par nebijušu gadījumu, jo netiek ievērotas Eiropas pušu, to darbinieku un klientu likumiskās intereses, partiju, to darbinieku un klientu likumīgās intereses. To īpaši pasliktina fakts, ka termināļu darbība attiecas uz lauksaimniecības produktu, tostarp mēslošanas līdzekļu un to ražošanai paredzēto materiālu, piegādi trešajām valstīm.

Saskaņā ar ES dokumentiem uz uzņēmumiem, kas garantē, ka tos nekontrolē sankciju sarakstos iekļautas personas, ir jābūt attiecinātām nacionālo kompetento iestāžu atļaujām veikt uzņēmējdarbību konkrētajā valstī.

“Svizraa” vēstījumā norādīts, ka ne RFT, ne VA, ne pati “Svizraa” vai tās mātesuzņēmums Quest Group DMCC nav saistīts ar personām, kurām ir piemērotas sankcijas. “Svizraa” lūdza Latvijas kompetentajām iestādēm dot atļauju uzņēmumu iegādes darījuma pabeigšanai un reģistrācijai un piedāvāja dažādus veidus, kā šis jautājums varētu tikt atrisināts.

Tas viss notiek, esot izvērstām diskusijām par ekonomisko ierobežojumu ietekmi uz situāciju ar pārtikas nodrošinājumu pasaulē. ES 21. jūlijā lika saprast, ka noteiktie aizliegumi pat kā daļa no tik skarbiem ierobežojošajiem pasākumiem, kas tiek īstenoti pret Krieviju, nedrīkst ietekmēt lauksaimniecības produktu pārdošanas darījumus, lai vēl vairāk nepadziļinātu bada problēmu mazattīstītajās valstīs.

“Neviens no šobrīd vai iepriekš īstenotajiem pasākumiem saistībā ar Krievijas uzsākto karu Ukrainā nekādā veidā nav vērsts uz lauksaimniecības un pārtikas produktu, tostarp kviešu un mēslošanas līdzekļu, tirdzniecību starp trešajām valstīm un Krieviju,” teikts ES paziņojumā plašsaziņas līdzekļiem.

Dienu vēlāk, 22. jūlijā, Stambulā tika parakstīti dokumenti par Ukrainas graudu sūtījumiem pa jūras ceļiem un Krievijas lauksaimniecības produkcijas un mēslošanas līdzekļu eksportu – “Iniciatīvas drošai graudu un pārtikas transportēšanai no Ukrainas ostām” un “Memorands par Krievijas Federācijas un ANO Sekretariāta vienošanos par Krievijas pārtikas produktu un mēslošanas līdzekļu tirdzniecības veicināšanu pasaules tirgos”.

Dažus mēnešus iepriekš ASV izdeva ģenerāllicenci darījumiem ar Krieviju saistībā ar mēslošanas līdzekļu, pārtikas, sēklu, kā arī medicīniskā aprīkojuma un medikamentu piegādi. Un, lai gan jautājums par finanšu, apdrošināšanas un pakalpojumu uzņēmumiem, kuriem šie darījumi būtu jāapkalpo, vēl nav atrisināts, ir skaidri zināms, ka ir dota zaļā gaisma.

Eiropas Komisijas priekšsēdētāja izpildvietnieks un par tirdzniecību atbildīgais komisārs Valdis Dombrovskis nesen intervijā aģentūrai LETA runāja par izmaiņām ES lauksaimniecības politikā, kā arī par zaļo kursu un sankciju politiku. No Dombrovska minētajiem jautājumiem Latvijai svarīgākais ir jautājums par pārtikas ražošanas palielināšanu. Pārtikas pieejamība kā tāda un pārtikas cenu kāpums ir globāla problēma, tostarp arī Eiropā. Vēl viens šajā kontekstā svarīgs jautājums – Latvijas augšņu auglības palielināšana bez minerālmēsliem nav iespējama.

Turklāt jāsaka, ka ar medikamentiem un pārtiku humānās palīdzības kravu kategorijā būtu jāiekļauj arī mēslošanas līdzekļi un to ražošanai nepieciešamās izejvielas. Mēs varam šim viedoklim piekrist vai tieši otrādi – nepiekrist, tādējādi atbalstot nekontrolētu pārtikas cenu pieaugumu un perspektīvai lietot mazāk pārtikas. Tomēr līdz šim valsts iestāžu reālā rīcība (vai bezdarbība) attiecībā uz mēslošanas līdzekļu un to sastāvdaļu tranzītu un iekšzemes tirdzniecību nedod mums nekādas izvēles iespējas.

Reklāma
loading...

Atstāt atbildi

Lūdzu atstāj komentāru
Lūdzu ievadi savu Vārdu