Dzīvnieki paralēlā plāna informāciju uztver lieliski un ne tikai uztver, bet arī reaģē uz to. Visiem zināms, ka suņi un zirgi nekļūdīgi atšķir labu cilvēku no ļauna, un šo informāciju viņi iegūst no paša cilvēka auras.
Ļaunu, atriebīgu un egoistisku cilvēku apņem vesels kokons negatīvo enerģiju, ko veido viņa domas un jūtas. Toties labestīga cilvēka aura izstaro harmonijas un siltuma enerģiju, kura dzīvniekiem ne tikai patīk, bet pat ir nepieciešama.
Jau ļoti sen pastāv ticējums – ja ceļu pārskrien kaķis (īpaši melns), gaidi nelaimi. Šā ticējuma pamatā ir senās zināšanas par to, ka dzīvniekiem, tāpat kā cilvēkiem, ir savs raksturs – atkarībā no viņa enerģētiskās dabas tas var būt labs vai slikts. Zināms, ka kaķi izsenis izmantoti arī maģijā. Kāpēc?
Viņiem ir ļoti spēcīgi attīstīts tā sauktais dzīvnieku magnētisms – astrālā enerģija, kurai ir negatīvs, tumšs raksturs. Burvji un raganas kaķus izmantoja kā nelielus dzīvus tumšās astrālās enerģijas ģeneratorus, kas atvieglo saikni ar zemākajiem smalkās pasaules slāņiem.
Suņi, gluži pretēji, vairāk sliecas uz smalkākām (gaišākām) astrālā plāna vibrācijām. Ar to arī izskaidrojams mūžīgais naids suņu un kaķu starpā.
Zināms arī, ka kādreiz dzīvnieku jutība izmantota, lai noteiktu nepazīstama cilvēka raksturu. Austrumu tautām bija paradums rādīt viesim suņus un zirgus.
Pēc šo dzīvnieku reakcijas, kuri nekļūdīgi nosaka cilvēka raksturu pēc viņa auras, arī tika spriests par viesi. Taču visā šajā lietā ir arī kāds āķītis: cilvēka aura savu lādiņu spēj nodot tam līdzās mītošajiem dzīvniekiem.
Dzīvojot kopā ar ļaunu, dusmīgu un skaudīgu saimnieku, arī dzīvnieka astrālais ķermenis piesātinās ar viņa enerģiju un kļūst par negatīvās enerģijas nesēju. Ja šāds dzīvnieks (tam nebūt nav obligāti jābūt kaķim) pārskries ceļu, viņš patiesi smalkajā telpā var atstāt negatīvo lādiņu. Bet ļaunu viesi šāds dzīvnieks sagaidīs kā savējo.
