Ņemot vērā būtiska progresa trūkumu Mārtiņa Bunkus slepkavības izmeklēšanā piecus mēnešus pēc nozieguma, Bunkus ģimene veidos nodibinājumu, kura mērķis būs veicināt izmeklēšanas gaitu, palīdzēt tiesībsargājošo institūciju darbā, atbalstot un iniciējot ārvalstu sadarbību un ekspertu piesaisti, kā arī nodrošinot regulāru informāciju Latvijas sabiedrībai par izmeklēšanā panākto progresu tik lielā apmērā, cik iespējams, lai netraucētu izmeklēšanai.
Nodibinājuma virsmērķis ir veicināt sabiedrības uzticēšanās atjaunošanu Latvijai kā valstij, kurā valda tiesiski principi, nevis kriminālās pasaules tikumi un metodes.
“Izmeklēšana piecu mēnešu laikā nav būtiski pavirzījusies un sadarbībā ar ekspertiem esam izvērtējuši, kas ir izdarīts izmeklēšanā un kādas, mūsuprāt, kļūdas tika pieļautas pirmajās dienās pēc slepkavības izdarīšanas. Mūsu secinājumi neliecina par profesionālāko policijas darbu nedz uzreiz pēc nozieguma izdarīšanas, nedz vēlāk. Tādēļ mēs esam nolēmuši, ka jāmēģina tiesībsargājošajām institūcijām palīdzēt, veicinot informācijas apriti, iesaistot ekspertus, lūdzot ārvalstu palīdzību. Lai to darītu efektīvi, veidosim nodibinājumu, kas laika gaita kļūs par mūsu centienu centrālo platformu,” stāsta Kristaps Bunkus, nogalinātā Mārtiņa Bunkus brālis.
Šobrīd galvenie Bunkus ģimenes novērojumi par izmeklēšanas gaitu ir nepietiekama policijas un citu iestāžu izlēmība un profesionalitāte uzreiz pēc slepkavības, neefektīvi norobežojot nozieguma vietu, ekspertu nepiesaistīšana, tūlītējas reakcijas trūkums uz iespējamajiem slepkavu bēgšanas ceļiem un uz valsts robežām, elektronisko datu un liecību nepietiekama apstrāde, liecinieku novēlota apzināšana, nepietiekama resursu iesaistīšana tālākā izmeklēšanas gaitā un ārvalstu resursu kūtra izmantošana.
“Uzreiz pēc Mārtiņa slepkavības valsts politiskā vadība pauda stingru apņēmību atrast vainīgos, tika runāts par ārvalstu, tostarp ASV, ekspertu iesaisti, arī par atlīdzības izsludināšanu un steidzamu reakciju slepkavu meklēšanā, kurā netikšot taupīti nekādi resursi. Nekas no tā nav darīts. Tā vietā ar šo visdrīzāk starptautisko noziegumu cīnās neliela policistu grupa, kas noteikti ir godprātīga un zinoša, taču, mūsuprāt, tās resursi ir vienkārši nepietiekami. Centīsimies viņiem palīdzēt,” turpina K. Bunkus.
Nodibinājuma darbība un jaunākā informācija par izmeklēšanu būs pieejama arī mājas lapā www.jfmb.eu (saīsinājums no “Justice for Mārtiņš Bunkus”). Nodibinājums šobrīd tiks finansēts no Bunkus ģimenes līdzekļiem un tā darbu vadīs Kristaps Bunkus, Mārtiņa brālis.
Šī gada 30.maijā Valsts policijā tika ierosināts kriminālprocess par M.Bunkus slepkavību, pielietojot šaujamieroci. Šobrīd kriminālprocesā jau veikts ļoti apjomīgs darbs, kura rezultātā savāktie pierādījumi ļāvuši izmeklēšanai pāriet nākamajā fāzē un virzīties tuvāk tiesiskā noregulējuma panākšanā.
Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis: “Man nav nekādu šaubu, ka izmeklēšana virzās uz priekšu un jau šobrīd tajā paveiktais ir vainagojies ar konkrētiem pavedieniem un izmeklēšana aktīvi turpinās. Izmeklēšanas kopainu zina tikai izmeklētāji un, atbilstoši konkrētās izmeklēšanas taktikai, viņi veic izmeklēšanu. Un tie ir ļoti pieredzējuši un profesionāli izmeklētāji. Protams, ir saprotama gan mediju, gan tuvinieku, gan sabiedrības interese par izmeklēšanas virzību un tajā iegūtajiem faktiem, tomēr mūsu mērķis ir atklāt noziegumu. Tas nav iespējams, ja katrs izmeklēšanas solis tiks apspriests publiski.”
Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Kriminālizmeklēšanas pārvaldes Slepkavību atklāšanas un personu meklēšanas nodaļas izmeklētājā kriminālprocesā līdz šim nopratināti vairāk nekā 100 liecinieki, kā arī papildus aptaujātas vairāk nekā 200 personas saistībā ar visām kriminālprocesā izvirzītajām versijām.
Ir veiktas vairākas kratīšanas, notikuma vietu apskates (tostarp piesaistot kinologus un ekspertus) un izmeklēšanas gaitā iegūto priekšmetu un dokumentu analīze. Tāpat ir iegūts ļoti liels video ierakstu apjoms (aptuveni 36 TB) tostarp no vairāk nekā 50 iestāžu videokameru ierakstiem, kuri tiek rūpīgi pārbaudīti un analizēti, papildus pieprasīta liela apjoma informācija no elektronisko sakaru operatoriem. Izmeklēšanā nozīmētas 16 nepieciešamās ekspertīzes un tiek skaidroti ar noziegumu saistītie fakti un iespējamās vainīgās personas. Tāpat, kriminālprocesa izmeklēšanas laikā Valsts policija vērsusies pie septiņu valstu tiesībsargājošām iestādēm ar ļoti konkrētiem izmeklēšanu interesējošiem jautājumiem, saistībā ar M.Bunkus slepkavību saistītiem faktiem un personām.
“Nav saprotams uz policiju patlaban vērsto pārmetumu mērķis, vēl jo vairāk, kad izmeklēšana ir pavirzījusies uz priekšu. Tas netieši liek uzdot jautājumu par šīs rīcības motīviem un patieso nodomu. Iespējams, izmeklēšanā panāktais progress rada pretreakcijas, kas izpaužas, kā mēģinājumi publiski diskreditēt izmeklēšanu, apšaubīt tās gaitu, nezinot kopainu. Negribētu domāt, ka ar lietu saistītie cilvēki līdz šim nav bijuši atklāti un snieguši pilnīgu un patiesu informāciju uz izmeklētāju uzdotajiem jautājumiem” norāda Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis.
Valsts policija uzsver, ka nav iespējama publiska kriminālprocesa izmeklēšana, tāpēc pastāv arī izmeklēšanas noslēpums, kas policijai ļauj īstenot izmeklēšanas taktiku un metodiku, kuras mērķis ir atklāt un aizturēt vainīgās personas un panākt tiesisko noregulējumu, kas noslēdzas ar vainīgo personu notiesājošiem spriedumiem. Un tieši tāpēc šajā izmeklēšanas stadijā, par to, ko ir izdarījusi, dara vai plāno veikt policija, publiski nav apspriežams. Tiklīdz šajā lietā būs publiski sniedzama informācija, Valsts policija informēs.
