• Sākot no 2021. gada aizliegums tiks piemērots no plastmasas darinātiem ēdamrīkiem, vates kociņiem, salmiņiem un maisāmkociņiem;
• EP deputāti aizliegto priekšmetu sarakstā iekļāva oksonoārdāmas plastmasas un noteikta veida polistirola izstrādājumus;
• Pasākumi patēriņa samazināšanai plastmasas izstrādājumiem, kam nav pieejami aizvietotāji no alternatīviem materiāliem, vismaz par 25% līdz 2025. gadam;
• Jauni noteikumi attiecībā uz cigarešu filtriem un zvejas rīkiem.
Trešdien Eiropas Parlamenta (EP) deputāti atbalstīja priekšlikumu, kas paredz noteikt aizliegumu vienreizlietojamo plastmasas izstrādājumu apritei ES tirgū. Aizliegti tiks šķīvji, ēdamrīki, salmiņi, vates kociņi vai balonu kātiņi. Aizliegums stāsies spēkā 2021. gadā.
https://www.youtube.com/watch?v=DF6GfqG-IQE
Vienreizlietojamie plastmasas izstrādājumi, uz kuriem attiecas aizliegums, Eiropā veido 70% no jūras piedrazojuma. Jaunie noteikumi paredz, ka, sākot no 2021. gada, šo priekšmetu tirdzniecība tiks aizliegta.
Papildus augstāk minētiem priekšmetiem, kas tiks aizliegti ES tirgū sākot no 2021. gada, deputāti sarakstā iekļāva izstrādājumus, kas izgatavoti no oksonoārdāmas plastmasas, kā maisiņi vai iepakojumi, kā arī ātrās ēdināšanas iepakojumus un ēdiena trauciņus līdzņemšanai, darinātus no putu polistirola.
Nacionālie samazinājuma mērķi attiecībā uz citiem izstrādājumiem
Attiecībā uz plastmasas izstrādājumiem, kam aizstājēji no alternatīviem materiāliem šobrīd nav pieejami, dalībvalstīm būs jāievieš pasākumi šo produktu patēriņa samazināšanai par vismaz 25% līdz 2025. gadam.
Samazināšanas mērķi attieksies uz pārtikas un dzērienu vienreizlietojamo plastmasas taru: hamburgeru iepakojumi, sendviču kastītes, trauciņi, kas paredzēti augļiem, dārzeņiem, desertiem vai saldējumam. Dalībvalstīm jāizstrādā nacionāli plāni, kuri stimulēs ražotājus izmantot izstrādājumus, kas piemēroti vairākkārtīgai izmantošanai, kā arī veicinās izstrādājumu atkārtotu izmantošanu un pārstrādi.
Attiecībā uz atlikušajām preču grupām, kā plastmasas dzērienu pudeles, tiks ieviesti mērķi, saskaņā ar kuriem līdz 2025. gadam dalībvalstīm jānodrošina, ka tiek savākti un pārstrādāti vismaz 90% plastmasas materiāla.
Cigarešu filtri un nozaudētie zvejas rīki
Pieņemtajā priekšlikumā deputāti atbalstīja pasākumus tabakas izstrādājumu radīto atkritumu daudzuma samazināšanai, īpaši tas attiecas uz cigarešu filtriem, kuri satur plastmasu. Jaunie noteikumi paredz samazināt šā veida atkritumu daudzumu līdz 2025. gadam par 50% un līdz 2030. gadam – par 80%.
Viens cigarešu filtrs piesārņo no 500 līdz 1000 litriem ūdens, savukārt filtram, izmestajam ceļa malā, nepieciešams līdz divpadsmit gadiem, lai sadalītos. Cigarešu filtri ieņem otru vietu visbiežāk sastopamo vienreizlietojamo plastmasas izstrādājumu vidū, kas veido lielāko daļu no jūras piedrazojuma.
ES dalībvalstīm ir jānodrošina, ka vismaz 50% no nozaudētiem vai atstātiem plastmasu saturošiem zvejas rīkiem, ir jābūt savāktiem katru gadu. Noteikumi nosaka mērķi pārstrādes apjomam – vismaz 15% līdz 2025. gadam.
Nozaudētie zvejas rīki veido 27% no visa pludmales piedrazojuma Eiropā.
Palielināt ražotāju atbildību
Plānoto pasākumu vidū, ir paredzēts noteikt pienākumu tabakas uzņēmumiem finansēt atkritumu uzņemšanas un apsaimniekošanas pasākumus, tai skaitā segt izdevumus, saistītus ar atkritumu savākšanu, transportēšanu un apstrādi.
Līdzīgi noteikumi tiks piemēroti plastmasas saturošiem zvejas rīku ražotājiem, kam būs jāsedz ar atkritumu uzņemšanu un pārstrādi saistītās izmaksas, lai līdz 2025. gadam sasniegtu noteiktos pārstrādes mērķus.
Eiropas Parlamenta ziņotāja par likumprojektu Frederika Rīsa (Frédérique Ries ALDE, Beļgija): ‘’Mēs esam pieņēmuši vērienīgākos tiesību aktus vienreizlietojamo plastmasas izstrādājumu samazināšanai. Tagad tas ir atkarīgs no mums, vai noturēsim savu pozīciju, un kādā virzienā attīstīsies sarunas ar Padomi, kas sāksies jau novembrī. Šodienas balsojums paver ceļu gaidāmajai un vērienīgajai direktīvai. Tas ir svarīgi, lai aizsargātu jūras vidi un samazinātu videi nodarīto kaitējumu, kas saistīts ar plastmasas piesārņojumu Eiropā. Līdz 2030. gadam tas var sasniegt 20 miljardus eiro.’’
Nākamie soļi
EP ziņojums pieņemts ar 571 balsīm par, 53 pret un 34 atturoties. Eiropas Parlaments sāks sarunas ar ES Padomi (ES dalībvalstu ministriem, kuri atbildīgi par šo politikas jomu savās valstīs), tiklīdz ES dalībvalstu ministri vienosies par savu pozīciju attiecībā uz šo direktīvu.
Fona informācija
• Saskaņā ar Eiropas Komisijas datiem, plastmasas izstrādājumi veido vairāk nekā 80% no kopējā jūras piedrazojuma apjoma. Vienreizlietojamie plastmasas izstrādājumi, uz kuriem attiecas aizliegums vai ierobežojums, veido 70% no jūras piedrazojuma priekšmetiem. Ņemot vērā, ka plastmasas sadalīšanās process ir ilglaicīgs, tā uzkrājas jūrās, okeānos un pludmalēs.
• Plastmasas gabaliņi un tās paliekas kaitē jūras iemītniekiem, nonākot jūras sugu organismos. Ir skarti ne tikai jūras bruņurupuči, roņveidīgie, vaļi un putni, bet arī zivis un vēžveidīgie, un pastāv risks, ka caur pārtikas ķēdi plastmasas paliekas var nokļūt cilvēku uzturā.
• Lai gan plastmasa ir ērts, pielāgojams, noderīgs un ekonomiski izdevīgs materiāls, ražošanu un apriti ar normatīviem jāreglamentē, veicinot atkārtotu plastmasas pārstrādi un izmantošanu. Kļūstot par jūras drazu, plastmasas ekonomisko ietekmi veido ne tikai paša materiāla zaudētā ekonomiskā vērtība, bet arī ar vides piesārņojuma likvidāciju saistītās izmaksas, kā arī zaudējumi, kas skar tūrisma, zivsaimniecības un kuģniecības nozares.