“2016. gada skaitļi rāda, ka mēs sakarā ar sliktajiem ceļiem gadā zaudējam vidēji 880 miljonus eiro. Tas ir pēc starptautiskas metodikas, un to ir rēķinājuši “Latvijas valsts ceļi”,” biedrības “Latvijas ceļu būvētājs” priekšsēdētājs Andris Bērziņš atklāja RīgaTV 24 raidījumā “Preses klubs”, komentējot ziņu, ka pusei Latvijas tiltu nepieciešams kapitālais remonts.
Bērziņš skaidroja, kāpēc rodas šādi zaudējumi: “Tas ir uz tā rēķina, ka mēs pārvietojamies lēnāk, patērējam vairāk degvielas, jo ceļi ir slikti, un patērējam vairāk laiku. Tas ir sitiens mums pašiem, jo šādi mēs pazeminām tautsaimniecības konkurētspēju.”
Viņš arī atzina, ka tilti ir īpaši briesmīgā stāvoklī, jo lielākā daļa no tiem tika būvēti 60-ajos gados. “Paejot zināmam gadu skaitam, ir jāveic kapitālais remonts, jādara nepieciešamās darbības, lai tas tilts turpinātu funkcionēt. Ja tu nedari tās darbības, tad tur ļoti ātri noārdās, sabrūk, rodas problēmas,” sacīja Bērziņš.
Viņš norādīja, ka informācija par tiltu stāvokli ir pieejama, tomēr, lai tos salabotu, trūkst finansējuma: ““Latvijas valsts ceļos” ir speciāla tiltu nodaļa, kura brauc, inspicē, uzskaita, reģistrē to, kāda tā situācija ir. Taču viņu rokās nav instrumentu, ar ko to situāciju uzlabot. Viņiem vienkārši nav naudas. Tā nauda tiek lietota bedrīšu lāpīšanai un vēl kaut kam, un ik pa brīdim pa kādam tiltiņam.”
Bērziņš sacīja, ka pašreizējais risinājums ir ierobežot pārvietošanos uz brūkošajiem tiltiem, nevis tos salabot: “Saliek speciālas norobežojošās plāksnes, kas ierobežo pārvietošanos, ierobežo svarus, kas drīkst braukt pāri… Un cer, ka nekas nenotiks!”