Kopš sākta gala cilvēks vienmēr bijis atkarīgs no apkārtējās pasaules, atmosfēras parādībām, no saules un lietus. Lai gan mūsdienās mūs pasargā izturīgi mūra nami un apģērbs, pārvietojamies mēs transporta līdzekļos, atmosfēras un kosmosa ietekmi uz cilvēku tas ne par nieku nemazina.
Katram no mums ir savs elektromagnētiskais lauks, kas nepārtraukti mijiedarbojas ar apkārtējo magnētisko lauku. Precīzāk sakot, magnētisko lauku ap mums ir ārkārtīgi daudz – no Zemes magnētiskā lauka līdz pat augu un dzīvnieku valsts magnētiskajiem laukiem.
Aktivitātes uzliesmojumi uz Saules vairāk vai mazāk maina magnētisko lauku raksturojumu uz Zemes, bet, ja ārējā elektromagnētiskā lauka frekvence sakrīt ar cilvēka bioritmu frekvenci, notiek iedarbība, kuru pēc tās radītajām sekām var salīdzināt ar rezonanses iedarbību, proti, sākas pārslodze uz organismu. Jo tālāk uz ziemeļiem, jo intensīvākas ir magnētiskā lauka perturbācijas magnētisko vētru laikā un līdz ar to – arī spēcīgāka to ietekme uz cilvēku. Reaģē sirds, asinsvadi, elpošanas un nervu sistēmas.
Zināms, ka, atbildot plazmas uzliesmojumiem uz Saules, cilvēkam mainās asins sastāvs. Zināms arī, ka magnētisko vētru dienās biežāk notiek infarkti, insulti un hipertoniskās krīzes, daudzus piemeklē bezmiegs un galvassāpes, pieaugs nelaimes gadījumu skaits.
Taču tas nenozīmē, ka visiem bez izņēmuma jādzīvo bailēs un, tuvojoties magnētiskajām ērtām, jāpadodas panikai.
Pirmkārt, vesela cilvēka organisms var vispār nekādi nereaģēt uz atmosfērā notiekošajām aktivitātēm un izmaiņām, otrkārt, pastāv iespējas, kā no šo vētru ietekmes izvairīties vai vismaz to mazināt.
Lielāka uzmanība jāvelta organisma aizsargspēju stiprināšanai un vairošanai, jāievēro darba un atpūtas režīms, svarīga nozīme ir arī pareizam uzturam.
Par sliktu nenāks ārstniecības augu tinktūras un uzlējumi, kam ir nomierinoša iedarbība. Šādas īpašības piemīt, piemēram, māterei, baldriāniem, bet lai, palielinātu asinsreci, jāēd ķiploki.
Tā kā magnētisko vētru laikā pastiprinās oksidēšanās procesi, organisms jānodrošina ar pietiekamu daudzumu antioksidantu, ko lielā daudzumā satur zaļie āboli, ogas, zaļumi.
