Sākums Raksti Lapa 3

Jau mēnesi pazudusi Valmieras pusaudze Melānija Skutāne

Foto - VP

Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Valmieras iecirknis meklē 2005. gadā dzimušo Melāniju Skutāni, kura šī gada 30. martā izgāja no dzīvesvietas Valmierā, Gaujas ielā un nav atgriezusies mājās, kā arī nav zināma meitenes atrašanās vieta.

Policijas rīcībā esošā informācija liecina, ka meitene, iespējams, atrodas Rīgā. Meitenei nosliece uz klaiņošanu.

Meitenes pazīmes: 1,57 m gara, vidējas miesas uzbūves, gaiši, krāsoti mati līdz pleciem. Bija ģērbusies zaļas krāsas mētelī, melnās auduma biksēs, melnos sporta apavos.

Policija aicina aplūkot Melānijas fotogrāfiju un atsaukties ikvienu, kurš zina viņas iespējamo atrašanās vietu, zvanot policijai pa tālruņa numuru 28379439 vai 110!

VIDEO: Aizsaulē pēc ilgas slimības devies leģendārais šķēpmetējs Jānis Lūsis

Arhīva foto

Aizsaulē devies Jānis Lūsis, kurš paliks mūsu atmiņā kā neatkārtojams šķēpmetējs un neaizmirstama Latvijas un pasaules sporta leģenda. Beidzamajos gados Lūsis slimoja ar smagu onkoloģisku slimību.

Jānis Lūsis (dzimis 1939. gada 19. maijā Jelgavā) ir bijušais latviešu šķēpa metējs, 1968. gada Vasaras Olimpisko spēļu čempions. Desmitkārtējs Latvijas čempions, četrkārtējs Eiropas čempions (1962, 1966, 1969, 1971), divpadsmitkārtējs PSRS čempions un divkārtējs pasaules rekordists — 91,98 m (1968) un 93,80 m (1972) šķēpa mešanā.

Dzimis 1939. gada 19. maijā Jelgavā mērnieka-kultūrtehniķa Voldemāra Lūša ģimenē, tēvs gāja bojā Otrā pasaules kara laikā. Bērnību pavadīja mātes tēva mājās Matkules pagastā, mācījās Matkules pamatskolā un Kandavas vidusskolā.

Studēja Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūtā un līdztekus kopš 1957. gada piedalījās vieglatlētikas sacensībās. Bija pirmais latviešu vieglatlēts, kas šķēpa mešanā pārsniedza 80 m robežu (1961).

Ieguva bronzas medaļu 18. olimpiskajās spēlēs (1964. gads, Tokija; 80,57 m), zelta medaļu 19. olimpiskajās spēlēs (1968. gads, Mehiko; 90,10 m) un sudraba medaļu 20. olimpiskajās spēlēs (1972. gads, Minhene; 90,46 m).

Vafeles pildījums ar pārsteigumu – tārpiem (VIDEO)

Kadrs no video

Iegādājoties saldo ēdienu – vafeļu konusus ar iebiezinātā piena pildījumu -, nepatīkamu pārsteigumu piedzīvoja Signes ģimene, vēsta raidījums “Bez tabu”.

Signe 23. aprīlī “Origo” tunelī, kur tirgo belašus, nopirku vafeļu konusiņus, bet tur iekšā viss sapelējis un lien ārā balti tārpi! Lielais puika pirms tam paguva iekosties konusā.

Saprotams, ka šāda situācija nav pat pieļaujama, tāpēc “Bez Tabu” vērsās Pārtikas un veterinārajā dienestā, lai uzzinātu, kā šo tārpu lietu risināt.

Tatjana Marčenkova, PVD Pārtikas izplatīšanas un uzraudzības daļas vadītāja: “Iespējams, tur ir šīs te pārtikas kodes iemetušās. Un tas nozīmē, ka šim uzņēmumam, kas nodarbojas ar šo produktu tirdzniecību, netiek ievērotas elementāras higiēnas prasības.

Pēc tam jāskatās arī derīguma termiņi. Jo kodes jau iemetās tādiem produktiem, kas ilgāku laiku stāv. Iespējams, tur arī pārējie produkti ir arī tāpat piesārņoti ar šīm te pārtikas kodēm.

Izklausās jau smieklīgi, bet reāli šādiem tārpiem un tādam piesārņojumam pārtikas produktos nav jābūt. Būtu interesanti zināt, kurā kioskā tas ir pirkts, lai mēs varētu aizsūtīt mūsu inspektorus, kas varētu paskatīties, kas tad tur ir tajā kioskā.”

Mūžībā devies publicists un politiķis Visvaldis Lācis

18. aprīlī 96 gadu vecumā mūžībā devies aktīvs sabiedriskais darbinieks un bijušais Saeimas deputāts Visvaldis Lācis, liecina nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK (VL-TB/LNNK) politiķu izteiktās līdzjūtības sociālajos tīklos.

Lācis dzimis 1924.gada martā Valmierā. Pamatizglītību ieguvis Rīgas klasiskajā ģimnāzijā, bet 1949.gadā sācis mācības Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā, bet to nav pabeidzis, bet studijas gaitas atsācis 1957.gadā Latvijas Universitātē, lai studētu angļu filoloģiju. 1965.gadā ieguvis Maskavas Valsts pedagoģijas svešvalodu institūta, bakalaura grādu humanitārajās zinātnēs.

Lācis 1943.gadā pēc ģimnāzijas absolvēšanas ticis iesaukts Latviešu leģionā, vēlāk kļuvis par leģiona virsnieka vietnieku. Lācis divas reizes ticis viegli ievainots kaujās Kurzemes cietoksnī.

Līdz ar Trešās atmodas sākšanos Lācis dedzīgi iesaistījies tās norisēs, kļūstot atpazīstams savu publisko runu un rakstu dēļ. 1988.gadā ticis ievēlēts Latvijas Tautas frontes valdē, jo bija Latvijas Nacionālās Neatkarības kustības priekšsēdētājs. Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas publicējis vairāk nekā 300 rakstu un 10 grāmatu, galvenokārt par Latvijas vēsturi. Bijis 9. un 10. Saeimas deputāts

Dīvaini: šlāgerists Kiops tik ļoti alkst nokļūt Lietuvā, ka izvēlas doties turp paslepus

Ekrānuzņēmums no Instagram

Īsti ceļotāji var tikt uz ārzemēm arī tad kad citi to nevar. Ceļā uz māsu Lietuvu tikai tagad jau kājām pa maziem meža ceļiem un ar pārtikas somu līdzi, Instagram pavēstījis šlāgermūziķis Sandis Kiops.

Vēl Sandis paspējis novērtēt jauno “Origo” un papriecāties, jo “prieks ka korona pandēmijas apmuļķoto aitu bars ir krietni sarucis cilvēki staigā baros iepērkās un bauda dzīvi. Origo Rimi jau kā agrāk veidojās sastrēgumi.”

“Man prieks ka beidzot vairums Latviešu ir nākuši pie prāta un bauda pilsētā pavasari. Bērnu un sporta laukumos atkal rosās cilvēki neskatoties uz to ka pie ieejas rakstīts slēgts un ļaudis pastaigājās atkal baros kā agrāk.”

“Īstais laiks fotogrāfiem kas nav aizrāvušies ar korona muļķībām fotogrāfēt Rīgu bez cilvēkiem fonā.Kas to zina cik ilgi vēl tāda iespēja būs. Un laiciņš Vecrīgā ir vienkārši lielisks!”

VIDEO: Limbažu pusē manīts mazs lācēns

Kadrs no video

Limbažu novada Ārciemā manīts mazs lācēns, vēsta LTV Ziņas.

To izdevies nedaudz nofilmēt AS “Latvijas valsts meži” Mežizstrādes meistaram Jurim Āboliņam.

“Skatījāmies viens uz otru vismaz minūti. Tad sāku to filmēt caur mašīnas logu, lai neaizbiedētu lāču mazuli. Viņš izskatījās tik mazs un jauks.

Tomēr pavisam drīz lācēns mani pamanīja, paslēpās aiz koku stumbriem, veltīja man vēl pēdējo skatienu kā ziņkārīgam režisoram un aizskrēja prom mežā.

Lācēna mamma gan jau turpat netālu aiz kāda koka arī bija”, citējot Jura Āboliņa stāstīto, savā “Facebook” lapā raksta Latvijas valsts mežu vēstniecība.

Ārlietu ministrija publicē ārvalstu ieviestos ierobežojumus Covid-19 laikā

Ņemot vērā koronavīrusa izraisītās slimības Covid–19 izplatību pasaulē, Ārlietu ministrija turpina apkopot valstu ieviesto sabiedrisko un ieceļošanas ierobežojumu sarakstu, kas pastāvīgi tiek papildināts un atjaunots.

Vienlaikus atgādinām, ka Latvijas valstspiederīgos, kuriem šajā laikā nepieciešama konsulārā palīdzība, aicinām sazināties ar Latvijas vēstniecību konkrētajā valstī vai sūtīt e‑pastu uz palidziba@mfa.gov.lv, vai zvanīt uz konsulārās palīdzības diennakts tālruni +371 26 33 77 11.

Ceļotājus, kuri atgriezušies Latvijā vai ārkārtējās situācijas laikā izlēmuši neatgriezties, lūdzam atsūtīt savu vārdu un uzvārdu uz e-pastu palieku@mfa.gov.lv.

Ārlietu ministrijas apkopoto ārvalstu ieviesto ierobežojumu sarakstu skatīt šeit.

Latvijā plosās vētra: Varakļānos sagruvis ugunsdzēsības tornis, daudzi iedzīvotāji bez elektrības

Twitter

Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) aicina iedzīvotājus būt piesardzīgiem, jo stiprās vēja brāzmas rada postījumus.

Līdz šim brīdim VUGD ir saņēmis vairāk nekā 30 izsaukumu uz vēja postījumiem.

Vidzemē VUGD VRB Madonas daļas Varakļānu postenim vēja dēļ nobrucis tornis, kur bija uzstādīta sirēnas iekārta. Cietušo notikumā nav.


Šobrīd austrumos un vietām piekrastē R/ZR vējš brāzmās ir sasniedzis 20-24 m/s, tālāka vēja pastiprināšanās gaidāma tuvākajās stundās. Vējš pakāpeniski sāks pierimt vakarā.


“Uzskatījām, ka esam ārpus riska grupām.” No Covid-19 mirušā Rolanda Tjarves sieva dalās pārdzīvotajā

Kadrs no video

Latvijas Universitātes pasniedzējs Rolands Tjarve saslima pēkšņi un smagi, par 54 gadus vecā vīra saslimšanu ar Covid-19 un pāragro nāvi žurnālā “Ir” raksta žurnāla galvenā redaktore Nellija Ločmele.

Sākoties vīrusa epidēmijai, abi ar vīru uzskatījuši, ka ir “ārpus riska grupām”. “[..] uz ārzemēm tagad neesam braukuši, esam spēka gados, nesmēķējam un neslimojam,” atminas Ločmele, uzsverot, ka vīruss ir viltīgs un bīstams ne tikai tiem, kas atrodas riska grupās, bet arī veseliem, stipriem cilvēkiem.

“Pēc nule ieviestās ārkārtas situācijas ģimenes lokā vienojāmies, ka drošības labad noteikti jāizolē vecāki. [..] Jā, Rolanda darbs LU nozīmēja stresu pārpārēm, un imunitāti jau tas nekādi neuzlabo. Taču šajā sezonā abi kļuvām par «roņiem» un iknedēļas aukstajā peldē — lietus vai sniegs — jutāmies norūdījušies un veseli. Tomēr vīruss izrādījās daudz viltīgāks nekā riska grupu demogrāfija,” raksta Ločmele.

“Svētdien, 15. martā, mēs vēl Lielupē peldējām, bet 16. martā viņš jau gulēja mājās ar augstu temperatūru un šausmīgām galvassāpēm.” Pēc dažām dienām, kad slimības simptomi nemazinājās, tika veiktas analīzes un konstatēta jaunā koronavīrusa Covid-19 izraisītā saslimšana. Rolands Tjarve pēc smagas cīņas ar slimību mūžībā aizgāja 11. aprīlī reanimācijas nodaļā.

Nellija Ločmele uzsver, ka šobrīd būtiski visiem ievērot ierobežojošos pasākumus un palikt mājās, arī tiem, kas uzskata, ka vīruss viņus nopietni neskars.

LASI ARĪ ŠOS RAKSTUS!

PAR TJARVES DZĪVĪBU ĀRSTI CĪNĪJĀS DIVAS NEDĒĻAS

REANIMATOLOGS TAMUŽS: GULBIM NEBŪS JĀGLĀBJ COVID-19 SLIMNIEKI

Tjarve dzimis 1966. gadā. 1991. gadā beidzis Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultātes žurnālistikas nodaļu.

1989. gadā sācis darbu laikrakstā “Vefietis”, vēlāk bijis Latvijas Radio programmu vadītājs. 1995. gadā Saeima viņu ievēlēja par Nacionālās radio un televīzijas padomes locekli, savukārt 1998. gadā Tjarve kļuva par Latvijas Televīzijas ģenerāldirektoru, šajā amatā nostrādājot līdz 2002. gadam.

Tjarve ilgstoši bijis Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Komunikācijas studiju nodaļas lektors, kā arī ieņēmis Latvijas Universitātes Komunikācijas un inovāciju departamenta mediju direktora amatu.

Uzmanību! Tehnisku iemeslu dēļ “uzkāries” Swedbank Smart-ID; nav iespējams veikt maksājumus

Ekrānšāviņš no Swedbank internetbankas

“Svarīgi Smart-ID lietotājiem! Patlaban tehnisku iemeslu dēļ var būt aizkavēšanās ar pieslēgšanos internetbankai.

Šajā laikā, lūdzu, izmantojiet citus jums pieejamos autentifikācijas līdzekļus vai mēģiniet pieslēgties nedaudz vēlāk.

Atvainojiet par iespējamām neērtībām,” šāds paziņojums šobrīd sagaida Swedbank internetbankas lietotājus.

Noteikti jāizlasa!