Sākums Raksti Lapa 164

600 atentātu pret Fidelu un citi pārdrošākie slavenu politiķu slepkavības mēģinājumi

Asa sižeta filmu galvenie varoņi itin bieži izvairās no teju drošas nāves, taču realitātē šādas sakritības ir krietni retākas. Atentāti tiek rūpīgi plānoti un visbiežāk uzbrucējiem nav ko zaudēt, bet dažkārt notiek brīnumainas lietas un tie izgāžas.

Par politisko notikumu aizkulisēm un veiksmīgu izglābšanos vēstī kanālā “National Geographic” rādītā sensacionālā televīzijas filma “Reigana nogalināšana”. Tā atklāj, kā norisinājās mēģinājums nogalināt Ronaldu Reiganu un kā traģiskais notikums pēcāk mainīja prezidenta dzīvi un darbu.

Par godu filmai “National Geographic” apkopojis piecus pārdrošākos atentātus pret slaveniem politiķiem.

Fidels Kastro – Kubas vadoņa kontā vairāk nekā 600 pret viņu vērstu atentātu

Pret Fidelu Kastro esot plānoti vairāk nekā 600 atentāti un viņš ir ierakstīts Ginesa rekordu grāmatā kā cilvēks, kurš ir pārdzīvojis vislielāko slepkavības mēģinājumu skaitu. Neprātīgākos no tiem īstenojusi Centrālā izlūkošanas pārvalde.

Piemēram, vienā no atentātiem viņi nolēma izmantot Kastro kaislīgo aizraušanos ar niršanu. Okeāna piekrastē, kur viņš grasījās nirt, tika salikti palieli gliemežvāki, pildīti ar sprāgstvielām un krāsoti košās krāsās, lai pievilinātu nirēju un viņu uzspridzinātu. Nodomu atklāja un operācija izgāzās.

Citi mēģinājumi iekļāva saindētas pildspalvas, sprāgstošus cigārus un atriebīgas bijušās mīļākās, taču Kastro vienmēr izdevies izglābties. Līdz pērnā gada 25.novembrī Kubas komunistiskās revolūcijas simbols devās aizsaulē 90 gadu vecumā pats (it kā).

Zvērīgā kastrētāja un seši citi attaisnojoši spriedumi, kas šokēja sabiedrību

Amanda Noksa

Slavenības, sportisti un pat vienkārši cilvēki bieži iekļūst juridiskās drāmās, kas risinās visu acu priekšā. Šajās peripetijās ar iedvesmu piedalās arī plašsaziņas līdzekļi, provocējot cilvēkus izlemt apsūdzētā vainas pakāpi.

Bieži vien zvērināto tiesas lēmumu ietekmē ne tikai pierādījumi un fakti, bet arī aizstāvības advokātu darbs, kuriem izdodas “melnu” padarīt par “baltu”. Par to, kā ar psiholoģijas zināšanu, intuīcijas un augsto tehnoloģiju palīdzību var izveidot ideālu aizstāvības stratēģiju, stāsta televīzijas seriāls “Dr.Buls”, kas skatāms televīzijas kanālā “FOX”.

Taču tā notiek ne tikai filmās. Lūk, septiņi attaisnojoši tiesu spriedumi, kas pamatīgi šokēja sabiedrību un par kuru atbilstību reālajiem notikumiem cilvēki šaubās joprojām.

1993 – Lorēna Bobita: vīrieši joprojām instinktīvi sakrusto kājas
Lorena-Bobbitt

Ekvadorā dzimušajai manikīrei Lorēnai Bobitai bija grūti pārciest vīra Džona fizisko un emocionālo vardarbību. Reiz, kad piedzēries vīrs uzbruka, Lorēna ar lielu gaļas nazi nogrieza viņa dzimumlocekli. Sieviete aizbēga, taču pēc laiciņa attapās un piezvanīja palīdzības dienestiem. Pēc deviņām stundām ārstiem izdevās atjaunot nogriezto locekli.

Pāris stājās tiesas priekšā par vardarbību vienam pret otru, un abi tika attaisnoti. Lorēna tādēļ, ka viņu esot pārņēmis “īslaicīgs ārprāts” un pēctraumatiskā stresa sindroms, Džons – pierādījumu trūkuma dēļ. Pēc dažiem gadiem Bobiti izšķīrās. Džons izmēģināja veiksmi pornofilmās, un vēl dažas reizes saskārās ar likumsargiem vardarbības dēļ. Lorēna pēc vairāk nekā 20 gadiem atklāja, ka nožēlo nodarīto, taču ir gandarīta par iespēju pilnībā mainīt dzīvi. Viņa strādā nekustamo īpašumu jomā un palīdz citiem vardarbības upuriem.

No inscenētiem trikiem līdz pavisam taustāmai realitātei – leģendāras filmas ar BMW piedalīšanos

Filmas un automašīnas sader kopā kā podiņš ar vāciņu – elpu aizraujoša pakaļdzīšanās aina, tāls ceļojums vai vienkārši varoņu stila elements – gluži tāpat kā aktieri arī spēkrati uz lielā ekrāna rāda, ko prot, un kļūst par sava laika ikonām, stāsta “Inchcape Motors Latvia” BMW Tirdzniecības vadītāja Kristīne Nesaule.

Iedomājieties – kas būtu Džeimss Bonds bez sava auto? Patvēries no vajātājiem, panācis pretinieku un izglābis kārtējo skaistuli – tas viss pateicoties spēkratam ar brīnumainām tehnoloģijām! Arī BMW var lepoties ar vairākām leģendārām filmu ainām, piebilst Nesaule.

“Atpakaļ nākotnē 2” (1988)
BMW 635CSi_avots_bmwx.tk

Ja jūs esat redzējuši “Atpakaļ nākotnē” triloģiju, jūs noteikti atceraties, kad Mārtijs Makflaijs un Doks Brauns ieradās 2015.gada 21.oktobrī no 1985. gada, pasaule bija krasi mainījusies. Automašīnas lidoja, dīvaini ģērbušies jaunieši “skeitoja” ar lidojošiem skeitbordiem, kurpju šņores pašas sasējās un kinoteātros rādīja “Žokļus 19”. Pat klasiskie autiņi bija mainījušies.

Šis 1976.gada BMW 635CSi kabriolets filmā piederēja Grifam Tanenam, Mārtija Makflaija pretinieka, Bifa Tanena, ļaunajam mazdēlam. Pateicoties “nākotnes tehnoloģijām”, arī šī sešu cilindru dzinēja automašīna ar manuālo pārnesuma kārbu prata lidot. Filmā, protams. Reālajā dzīvē tā 2004. gadā tika restaurēta, bet leģendārajā 2015.gada 21.oktobrī nodota izsolei un pārdota par 27 500 ASV dolāriem.

Bērni pilota kabīnē, krokodils salonā. 10 dīvainākie traģisku aviokatastrofu iemesli

Bērni pilotu kabīnē, krokodils salonā, no iekārtām nenoņemta līmlenta – izrādās, traģiskas aviokatastrofas var izraisīt pavisam neticami iemesli.

Pēc statistikas datiem, lidošana joprojām ir viens no drošākajiem pārvietošanās veidiem, taču dzīvē patiešām gadās visādi. “National Geographic” pirms skatītāju iecienītā dokumentālā raidījuma “Aviokatastrofu izmeklēšana” 15.sezonas jauno sēriju pirmizrādes ir apkopojis desmit dīvainus negadījumu iemeslus.

Bērni
1994.gadā lidsabiedrības “Aeroflot” reisa nr.593 Maskava – Honkonga kapteinis vēlējās būt labs tēvs, pasauca uz kabīni savus bērnus un ļāva savam 15 gadus vecajam dēlam paspēlēties ar lidmašīnas vadības iekārtām. Viņš nejauši atslēdza autopilotu, apkalpei neizdevās tikt galā ar lidmašīnas vadību. Tā nogāzās Kuzņetskas Alatau kalnu grēdā. Bojā gāja 73 cilvēki. Izmeklēšanā gan arī atklājās, ka pilotu apmācības programmā nebija paredzēti veidi, kā rīkoties šādās situācijās. Katastrofas rekonstrukciju skatītāji varēja vērot arī dokumentālā seriāla “Aviokatastrofu izmeklēšana” 3.sezonā.

Līmlenta
Lidsabiedrības “Aeroperu” lidmašīna reisā nr. 603 (Maiami – Kito – Lima – Santjago) 28 minūtes pēc pacelšanās no Limas iegāzās Klusajā okeānā netālu no Peru krastiem. Izrādās, īsi pēc pacelšanās pārtrauca pareizi darboties ātruma indikatori un altimetri.1996.gadā notikušajā katastrofā bojā gāja visi 70 cilvēki. Vēlāk izmeklēšanā atklājās, ka traucējumus radījuši līmlentas gabaliņi, ar kuriem mazgāšanas laikā bija aizlīmētas “Boeing 757” ierīces, kas rāda gaisa kuģa augstumu, kā arī vertikālo un horizontālo ātrumu. Pēc apkopes tehniskajam darbiniekam līmlenti nebija izdevies noplēst līmlenti. Strādnieku vēlāk notiesāja par slepkavību aiz neuzmanības. 1999.gadā lidsabiedrība “Aeroperu” bankrotēja.

Kā cilvēki senatnē pārlaida nakti, lai nekristu mošķiem par upuri

Gulēšanas tradīcijas
afrika

Ilgu laiku cilvēki gulēja grupās. Un jo lielākas tās bija, jo drošāks bija arī miegs. Pat mūsdienās dažās Āfrikas, Gvinejas un Austrālijas ciltīs pastāv šī kopīgā miega tradīcija. Speciāli gulēšanai tiek uzcelta plaša būve, kurā, iestājoties krēslai, iekārtojas visa cilts. Kāpēc?

Tāpēc, ka nakts ir dēmonu laiks, bet dēmoni var sagādāt daudz dažādu nepatikšanu. Taču tos var arī atbaidīt ar… troksni. Krākšana, skaļa elpošana, bērnu raudas – tas viss spēj atbaidīt nešķīstos spēkus.

Turklāt talkā nāk arī mājdzīvnieki – tā kā dzīvnieki ir ļoti jutīgi pret “tās puses” spēkiem un var brīdināt par to parādīšanos, arī viņiem ļoti bieži ļāva nakti pavadīt šajā kopīgajā guļamtelpā.

Nākamajā lapā – par romiešu guļvietām!

Sikspārnis – sakrāls simbols un raganu vēstnesis starp gaismu un tumsu

Populārā seriāla varonis lidojošais cilvēks Betmens nenoliedzami bija pozitīvais varonis. Ļaundariem viņš vienmēr uzkrita uz galvas tieši tajā vietā, kur tie bija nodomājuši izdarīt noziegumu. Betmena lidojums lika trīcēt bailēs ļaundaru melnajām dvēselēm. Viņi neieredzēja šo noslēpumaino svešinieku, kura seju slēpa maska. Bet Betmens, kā zināms, bija ne tikai visu pazemoto un apspiesto aizstāvis, viņš bija patīkama izskata miljonārs. Savukārt viņa sikspārņa tērps grēcīgajai megapolei bija bruņinieciskā spēka un skaidrības simbols.

Toties Eiropas tradicionālā mistika šādam traktējumam nekādi nepiekristu. Piemēram, kāds sens skotu ticējums apgalvo: ja sikspārnis lido, tātad iestājusies raganu stunda. Un tieši tad visas dzīvās radības var kļūt par nešķīsto spēku laupījumu.

Menas salā un Velsas robežai piegulošajos rajonos arī uzskata, ka sikspārņi ir visīstākās raganas, kas tādu veidolu pieņēmušas, lai labāk un ātrāk iekļūtu patieso kristiešu mājās.

Menas salā un Velsas robežai piegulošajos rajonos arī uzskata, ka sikspārņi ir visīstākās raganas, kas tādu veidolu pieņēmušas, lai labāk un ātrāk iekļūtu patieso kristiešu mājās. Starp citu, minētajās vietās pastāv arī pavisam cits viedoklis – ja lidojošs sikspārnis uzkrīt virsū cilvēkam, tas var nest viņam laimi turpmākajās lietās. Toties, ja šis radījums sapinas sievietei matos, mati ir jānogriež, pretējā gadījumā sievietei uz visu atlikušo mūžu būs uzlikts paša nelabā zīmogs. Oksfordšīrā ir vēl kāds ļaunu vēstošs ticējums: ja sikspārnis trīs reizes aplido ap kādu māju, kāds no tās iemītniekiem nomirs.

Līdzīga attieksme pret sikspārņiem vērojama praktiski visās Eiropas valstīs.

Toties citu tautu tradīcijās attieksme pret sikspārņiem ir atšķirīga. Aprakstot savu ceļojumu pa Indostānu, Jeļeņa Blavatska min arī kādu amizantu epizodi. Viņai un vēl dažiem viņas ceļabiedriem, arī baltajiem cilvēkiem, kāds iezemietis atvēlējis savu māju naktsmītnei. Naktī vienam no viņiem, teosofu biedrības loceklim, kas svēti ticēja dvēseles pārceļošanas iespējām, tik ļoti nedeva mieru kāds sikspārnis, ka vīrs, ilgi nedomādams, apgrieza tam kaklu. Bet no rīta māju piepildīja skaļas un izmisīgas raudas un vaimanas. Izrādījās, ka mājas iemītnieki uzskatīja – sikspārnī bija iemiesojies kāda viņu mirušā tuvinieka gars. Un velti bija balto cilvēku, gudrības meklētāju, centieni mājas ļaudis pārliecināt, ka cilvēka dvēsele var iemiesoties tikai cilvēkā. Indijas tautas tradīcijas apgalvo pretējo.

Mūsdienu Tendo (Zelta Krasta) iedzīvotāji tic, ka sikspārņu bari, kas pamet salu un lido uz upes grīvu, ir mirušo dvēseles. Un viņi apmeklē to savu tuvinieku mājas, kas dzīvo saskaņā ar tradīcijām. Bet pati sala, kur sikspārņi mīt, tiek uzskatīta par svētu.

Arī Krievijā attieksme pret sikspārņiem nebija nešaubīga. Tur visos laikos daudzi cilvēki speciālās, miesai piegulošās kārbiņās glabāja izkaltētus sikspārņa pīšļus un bija pārliecināti, ka tas dos veselību, laimi un ilgu mūžu. Baznīca, protams, šo māņticību nosodīja un vērsās pret to, kā prata. Gadsimta vidū cilvēku, pie kura šādu “talismanu” atrada, bieži vien gaidīja ne tikai rīkstes, bet arī cirvis. No vēstures zināms piemērs ir opričņiku sodīšana ar nāvi pēc cara Ivana Bargā pavēles. Lai gan opričņiki kalpoja caram pēc labākās sirdsapziņas, pie viņiem tika atrasts aizliegtais talismans.

Toties Ķīnā, kur ļoti daudzas parādības tiek tulkotas atšķirīgi nekā vairumā pasaules valstu, attieksme pret sikspārņu dziednieciskajām īpašībām joprojām ir pozitīva. Senā ķīniešu medicīna ārstniecības nolūkiem cita starpā obligāti izmantoja arī izkaltētus sikspārņus. Starp citu, šis komponents daudzos ķīniešu medikamentos sastopams arī mūsdienās.

Šķir nākamo lapu un uzzini vairāk par sikspārņa lomu okultajās zinībās!

Sudrabs – dievišķa substance, uzskatīja inki un nekļūdījās

Sudraba ķēdīte vai gredzens ne tikai ir rotaslieta, bet arī sargs pret saaukstēšanos, kas vasaras caurvējos nav nemaz tika reta parādība. Taču ar to vien sudraba apbrīnojamās īpašības nebeidzas. Kur vēl izmanto sudrabu, kā un kāpēc tas iedarbojas?

Pārtikas piedevās
* Slavenais renesanses laikmeta filozofs un Platona darbu tulkotājs Marsilio Fičīno savā Dzīves grāmatā cita starpā pieminējis džema pagatavošanu ar augiem un zelta un sudraba foliju.

* Ājurvēdas pārtikas piedevā čavanpranšā, kuru pirms vairāk nekā 2000 gadu sastādījis kāds mūks, 79 dažādu komponentu skaitā ir arī sudrabs (Indijā tā nosaukums ir tara). Indieši līdz pat šim laikam to uzskata par jaunības un veselības eliksīru, bet praktizējošie ājurvēdas speciālisti iesaka to izmantot pret ļoti daudzām kaitēm – sākot ar hronisku bronhītu un sirds-asinsvadu slimībām, beidzot ar alerģiju un dažādas izcelsmes stresiem.

Indieši ļoti augsti vērtē arī sudraba dezinficējošās īpašības: piemēram, pēc zobu tīrīšanas viņi iesaka mēles balto aplikumu noņemt ar sudraba plāksnīti, bet daudzi medikamenti tiek gatavoti tikai sudraba traukos – viņi ir pārliecināti, ka šādā gadījumā tie no sudraba saņem nomierinošu un slimības gaitu atvieglojošu iedarbību.

Kosmētikā
Sudrabu kosmētikas līdzekļiem mēdz pievienot tā dezinficējošās, antibakteriālās iedarbības dēļ. Protams, tas nenozīmē, ka pietiek iejaukt krēmā sudraba gabaliņus, un – skaistuma eliksīrs gatavs. Kosmētiskajiem līdzekļiem izmanto ļoti sīku sudraba daļiņu šķīdumu demineralizētā ūdenī. Tādu šķīdumu sauc par koloīdo ūdeni. Daudzām kosmētiskajām līnijām ir krēmi, kuru pamatā ir koloīdais šķīdums.

Sudrabu saturošie kosmētikas līdzekļi ir ārkārtīgi populāri: tie regulē ādas tauku izdalīšanos, uztur ūdens un tauku līdzsvaru ādā, aptur baktēriju šūnu attīstību, nomāc to vairošanos un aizsargā pret iekaisuma procesiem. Visas šīs īpašības sevišķi svarīgas ir problemātiskai, taukainai un jaukta tipa ādai, jo minētās problēmas var rasties jebkurā vecumā.

Maģiskajos rituālos
sudrabs2

Sudraba rokassprādze vai ķēdīte ir ne tikai rotaslieta – tā veic arī noteiktas aizsargfunkcijas.

* Inki sudrabu uzskatīja nevis par metālu, bet dievišķu substanci, Mēness asarām, jo saistīja to ar nakts spīdekļa iedarbību. Tagad jau nopostītajā Mēness templī Peru savulaik visas sienas bijušas noklātas ar sudrabu – tas palīdzējis priesteriem labāk sajust saikni ar savu debesu aizbildni.

* Senie ēģiptieši bija pārliecināti, ka dieva Ra kauli ir no sudraba. Viņiem šis metāls bija vērtīgāks par zeltu.

* Visā pasaulē ļaudis uzskatīja, ka sudrabs spēj aizsargāt no ļaunajiem gariem – ne velti vampīri, rēgi un visādi citādi mošķi un ļaunuma iemiesojumi bijās vienīgi no sudraba lodēm. Savukārt miruša cilvēka zārkā, lai viņa gars neaizmuktu, tika iedzīta sudraba nagla.

* Dažos Francijas apvidos jaunie pāri, pirms devās uz baznīcu laulāties, apjoza sevi ar sudraba ķēdi, lai ceļā pasargātu sevi no burvestībām.

Mūsu senči ticēja, ka sudrabs palīdz nodibināt sakarus ar Augstākajiem spēkiem un pat saņemt no viņiem atbildes uz daudziem jautājumiem.

* Mūsu senči ticēja, ka sudrabs palīdz nodibināt sakarus ar Augstākajiem spēkiem un pat saņemt no viņiem atbildes uz daudziem jautājumiem. Šim nolūkam sudraba karoti vajadzēja ielikt kristāla traukā ar tīru ūdeni, nolikt to gultas galvgalī un tad pirms aizmigšanas balsī izteikt jautājumu, uz kuru nekādi nebija iespējams rast atbildi. Problēmas atrisinājums atnāca miegā.

Medicīnā
Novietota uz sudraba plāksnītes, difterijas nūjiņa aiziet bojā pēc trim dienām, stafilokoki – pēc divām dienām, bet tīfa nūjiņa – pēc 18 stundām. Ar ūdeni, kas bagātināts ar sudraba joniem, un apsudrabotu marli dziedē apdegumus, brūces, čūlas, ārstē drudzi, nespēku, grēmas, zarnu trakta iekaisumu, žultspūšļa patoloģijas, sirds-asinsvadu sistēmas, aknu, nieru un liesas kaites, hronisku rinītu, ādas un veneriskās slimības.

Un tas nav viss! Savukārt baktēriju iznīcināšanas efektivitātes ziņā sudrabs ir daudz aktīvāks par hloru – tas nerada toksiskus savienojumus ar ūdens piemaisījumiem un neveicina nepatīkamu smaku.

Kad sudrabs ir nonācis baktēriju, vīrusu un sēnīšu šūnu struktūrā, tas sāk radīt traucējumus to iekšienē, tādējādi cilvēkam kaitīgie mikroorganismi aiziet bojā. Salīdzinājumā ar sintētiskajām antibiotikām, kuras spēj nogalēt ne vairāk kā 10 veidu baktērijas, sudrabs spējīgs uzveikt 650 veidu baktērijas.

Psihogrāfija jeb automātiskais pieraksts. Daudz pastāsta par tavu raksturu!

Vācu psihologi savulaik veica visai neparastu pētījumu un secināja, ka divas trešdaļas cilvēku, runājot pa telefonu, automātiski zīmē uz papīra dažnedažādas figūras un ķiņķēziņus, kas simboliskā formā ataino viņu iekšējo stāvokli. Nonākot pieredzējuša speciālista rokās, šie automātiskie zīmējumi un kricelējumi, ko dēvē par psihogrāfiju, var ļoti daudz ko pastāstīt par “mākslinieku” – pat to, ko pats autors nenojauš.

Lielāko uzplaukumu psihogrāfija piedzīvoja XIX gadsimta beigās, kad sabiedrība bija aizrāvusies ar spiritismu un ļoti daudzi centās sevī attīstīt medija spējas. Apgalvo, ka ar psihogrāfijas jeb automātiskā pieraksta starpniecību tapusi ne viena vien garīga satura grāmata un virkne romānu. Tolaik pat parādījās speciāla tehnika psihiskā (tā tolaik dēvēja šo parādību) pieraksta veikšanai.

Šāda pieraksta tehnika ir ļoti vienkārša – eksperimentētājs, turot zīmuli trijos pirkstos, uzliek to vertikāli tīrai papīra lapai, aizver acis un atbrīvo apziņu no visām domām. Kad tas notiek, roka parasti pati no sevis sāk kustēties, velkot ar zīmuli uz papīra nelīdzenas līnijas un citus ķeburus. Slavenā vācu psihiatre Anita Mela apgalvo, ka apgūt automātisko pierakstu (tā psihogrāfija tiek dēvēta mūsdienās) spēj četri no pieciem (!) eksperimenta dalībniekiem, taču piebilst, ka reizēm tomēr nepieciešams zināms treniņš.

Daudzu šādu seansu laikā tika atklāts – zināmu laiku praktizējoties, var sasniegt rezultātu, kad neko neizsakošās līnijas pārtop vārdos un pat teikumos. Tā kā ķeburu pārvēršanas process vārdos prasīja lielu sasprindzinājumu rokā (medija ilgās nekustīgās pozas dēļ), kā arī nācās pārvarēt rakstāmrīka berzi ar papīru, XX gadsimta sākumā modē ienāca koka dēlītis uz ritenīšiem. Dēlītī bija speciāls caurumiņš zīmulim, un nu tā uzasinātais gals tikai viegli pieskārās papīram, līdz ar to berze bija praktiski likvidēta. Tagad medijs varēja vienkārši uzlikt pirktu galus uz dēlīša un gaidīt, kad tas sāks kustēties.

Pusgadsimtu vēlāk, kad parādījās pirmā augsti jutīgā aparatūra tika veikta virkne kompetentu psihiskā pieraksta un automātiskā zīmējuma pētījumu. Tie pierādīja, ka bez dabiskajiem cēloņiem, kas liek medija rokai kustēties, ir arī citi, kurus primitīvais materiālisms diemžēl nespēj izskaidrot. Šis nezināmais virzītājs tika piedēvēts cilvēka psihiskajām spējām. Konstatēts arī, ka starp automātisko pierakstu un zīmējumu pastāv zināma saikne. Zinātniskā pasaule atkal ieinteresējās par psihogrāfiju un izdarīja ne mazumu papildinājumu jau esošajām teorijām.

Piemēram, pamatojoties uz vairāku tūkstošu cilvēku rakstura analīzi, tika noteiktas precīzas to vai citu zīmējumu tapšanas likumsakarības. Tika pamanīts, ka ķeburi iemanto apzināta vēstījuma veidolu, bet ģeometriskie līkloči un zigzagi konkrētāku bildi veido tikai tad, ja cilvēks ir vai nu ārkārtīgi koncentrējies uz kādu svešu priekšmetu, vai arī atrodas citā apziņas stāvoklī, piemēram, hipnozē vai pašhipnozē. Ja “garīgā” vēstījuma interpretācija lielākoties nesagādā nekādas grūtības, tad to nekādi nevar teikt par sarežģītajiem zīmējumiem – daudzo un absolūti nesaistīto simbolu dēļ, kas mierīgi “sadzīvo” vienā papīra lapā, tie nepadodas nekādai atšifrēšanai. Tādi zīmējumi tika nosaukti par “fleksu”. Bet citi, kas bija vienkāršāki, tika klasificēti atsevišķās kategorijās, no kurām katra raksturoja attiecīgā cilvēka stāvokli, viņa raksturu un noslieces uz to vai citu darbību.

Šķir nākamo lapu un pārbaudi pats sevi – KO NOZĪMĒ TAVI ĶEBURI, APLĪŠI UN ŠVĪKĀJUMI?

Cilvēks varētu dzīvot līdz 150 gadiem. Kāpēc tā tomēr nenotiek?

wise-man-0

Cilvēka iekšējie resursi nav neizsmeļami, vismaz biologi par to ir pārliecināti. Absolūti katrā organisma šūniņā ir speciālas struktūras, un, lai dzīve ritētu normāli, to skaitam jābūt robežās no 50 līdz 55.

Taču ikreiz, šūnai daloties, šo struktūru kļūst par vienu mazāk: 49, 48, 47… Un nav svarīgi, vai cilvēks meditē Tibetā vai skūpsta krustu Vatikānā – kad šūnām beidzas dalīšanās iespējas, iestājas dabiskā bioloģiskā nāve.

Tādējādi 50–55 reižu dalīšanās cikls arī ir mūsu robeža. Vidēji rēķinot, tā ir tonna šūnu – tādu daudzumu mūsu organisms izstrādā mūža laikā. Faktiski ar šiem resursiem cilvēks varētu nodzīvot līdz 150 gadu vecumam, bet – būdams nošķirts no civilizācijas un ekoloģiski labvēlīgā vidē. Aktīvās šūnu dalīšanās robeža ir 80–90 gadu.

Daudzi būs ievērojuši, ka veciem cilvēkiem āda kļūst plāna – līdzīga pergamentam, kādreizējo sasitumu vai apdegumu vietās parādās savādi pigmentācijas plankumi. Arī tas norāda, ka organismā tiek izstrādāts arvien mazāk šūnu.

Šķir nākamo lapu un uzzini, cik bieži atjaunojas cilvēka šūnas!

Skudru civilizācija – neticami atklājumi par labu kolektīvā saprāta teorijai

Lai gan entomologi visā pasaulē skudras pēta jau gadu desmitiem, šie kukaiņi joprojām turpina sagādāt arvien jaunus pārsteigumus. Turklāt tie ir tik neparasti, ka liek zinātniekiem aizdomāties par kādu ļoti būtisku jautājumu: vai skudru uzvedību nosaka tikai instinkti, vai arī tām piemīt kolektīvais saprāts?

Par labu kolektīvā saprāta teorijai var liecināt angļu entomologu pārsteidzošie atklājumi. Viņi nāca pie atziņas, ka skudras savstarpēji cita citu apmāca, turklāt daļa šajā procesā ieņem skolotāju vietu, bet daļa ir skolnieki.

Šāds “darbaudzinātājs” var vest savus mācekļus uz vietu, kur atrodas barība. Turklāt – kas ir principiāli svarīgi – šā gājiena laikā nepārtraukti starp skolnieku un skolotāju pastāv abpusēja saikne. Ja pa priekšu ejošais skolotājs pamana, ka sekotājs atpaliek, tas samazina iešanas tempu, ļaujot skolniekam to panākt, bet, kad tas noticis, atkal pieliek soli.

Kad skolnieks ir aizvests uz konkrēto vietu un pēc tam atgriezies pūznī, viņš jau kļūst par skolotāju un nākamajā gājienā ņem sev līdzi citu, vēl neapmācītu skudru. Tā ģeometriskā progresijā pieaug to skudru skaits, kuras zina ceļu līdz barības vietai.

Nākamajā lapā lasi par skudru kara mākslu un augu selekcionēšanas prasmi!

Noteikti jāizlasa!