Lai darbotos ekonomika, ir nepieciešama brīva cilvēku kustība. Tagad slimības ierobežošanas dēļ cilvēki sēž mājās. Tas rada milzu zaudējumus uzņēmumiem, atzīst TV3 raidījums “Nekā personīga”.
Pirmie cietušie ir tūrisms, transports, ēdināšana un pasākumu bizness. Bet īsā ķēdes reakcijā tiek parauti līdzi šīs nozares apkalpojošie servisi, un pievienojas citas nozares, kas paliek bez klientiem.
Labā ziņa iedzīvotājiem ir tā, ka šī krīze būtiski atšķiras no iepriekšējām un nekādas konsolidācijas nebūs. Tieši pretēji. Valdība šonedēļ paziņoja, ka ekonomikas atbalstam ir mobilizēti vairāk nekā divi miljardi eiro. Tomēr ir skaidrs, ka ilgam laikam ar to nepietiks.
Liela loma ekonomikas saglabāšanai ilgstošā dīkstāvē būs bankām. Ja tās pieprasīs papildu nodrošinājumu biznesa kredītiem, var sākties bankrotu vilnis.
Vienlaikus ar veselības aizsardzību valsts resursus nežēlos arī ekonomikas glābšanai. Biznesā lielāko stresu rada neziņa, cik ilgi ārkārtas situācija vilksies. Katra diena un nedēļa prasīs arvien vairāk naudas.
