Ir cilvēki kuri spēj piesaistīt gluži kā gaisma naktstauriņus, bez saprotama iemesla, bet tomēr naktstauriņi lido uz gaismu. Savukārt citi var pūlēties darot visu iespējamo un neiespējamo, tomēr apkārtējo atsaucību, simpātijas un popularitāti neiegūt.

Šāda pievilcība piemitusi gan princesei Diānai un mātei Terēzai, gan Ādolfa Hitleram, Mārgaretai Tečerei, Gandijam un daudziem citiem pazīstamiem cilvēkiem. Harismātiskiem līderiem, kuri bez pūlēm spēja pārliecināt par savām idejām pat miljoniem cilvēku. Vienā vārdā to dēvē par harismu.

Kas tad ir šī nenoformulējamā harisma, kas tā ietekmē, pievelk un suģestē apkārtējos?

Jā tieši harisma nevis harizma. Balstoties uz tulkošanas uzņēmuma “Skrivanek” pētījumu, “vārds „harisma” cēlies no grieķu vārda „charisma”, kas nozīmē ‘labvēlība, (Dieva) svētība’. Latviešu valodā vārds rakstāms ar burtu „s” – „harisma”. Krievu valodā šo vārdu raksta un izrunā ar līdzskani „z” – „харизма”. Domājams, krievu valodas iespaidā nereti tā rakstām un runājam arī latviešu valodā, taču saskaņā ar pareizrakstības normām teiksim un rakstīsim „harisma”.”

Protams, tas nenozīmē, ka harismātiski ir tikai līderi un slavenības. Arī cilvēki kas nav “apgriezuši pasauli” mēdz būt ar spēcīgu harismu. Gandrīz vienmēr viņiem ir lielāka ietekme uz cilvēkiem kā citiem, viņu padomos ieklausās arī tad, ja viņi nav direktori vai prezidenti.

Saskaņā ar enciklopēdijas Wikipedia sniegto definīciju, harisma (no sengrieķu val. xάρισμα – žēlsirdība, spēja) ir tādu īpašību un spēju piedēvēšana vai atzīšana personai, kur šo spēju un īpašību dēļ persona tiek apbrīnota, tai seko un pakļaujas, tic un uzticās tās bezgalīgajām, dievišķajām spējām un iespējām. Šo terminu ieviesa vācu teologs, kultūras filosofs un liberālists Ernests Trelčs.

Harizmātiskas autoritātes un harismas jēdzienu mūsdienu lietošanas izpratnē pētīja vācu sociologs Makss Vēbers(Max Weber). Tā pēc viņa sniegtās harismas definīcijas, kas kļuvusi patlaban par vispārpieņemtu, harisma ir personības neparasta īpašība, kā dēļ personu vērtē kā apdāvinātu ar pārdabiskām, pārcilvēciskām spējām vai vismaz ar specifiski īpašu varu un īpašībām, kas nepiemīt citiem cilvēkiem.

Jāņem vērā, ka harisma vienādi darbojas gan ar labiem, gan sliktiem cilvēkiem. Lai arī šajā kontekstā jēdzieni labs un slikts ir ļoti relatīvi. Harismas ietekme ir viena vai Hitlers ar tankiem vai Māte Terēza ar baznīcu, viņi un viņu harisma ved aiz sevis miljonus. Savādāk sakot harismātiska personība ar vienādiem panākumiem varbūt gan noziedznieks, gan svētais.

chr2

Harisma ir iedzimta spēja, kas nav pieejama visiem. Tomēr pastāv uzskats, ka harismu ir iespējams attīstīt strādājot ar sevi, vai vismaz saprast kā tas darbojas un tad lietot. Kādam jābūt un pie kā jāstrādā harismātiskam cilvēkam:

1) Drosme un neatkarība
Nebaidīties pieņemt lēmumus. Iemācīties domāt kategorijā Es nevis Mēs. Darot uzņemties atbildību par savu lēmumu un kopumā par savu dzīvi, pat ja tas ir tiešā pretrunā ar citu domām.

2) Attīstīt savus talantus
Pārzināt savas stiprās un vājās puses. Jāmāk savi mīnusi kompensēt ar plusiem. Protams, ir svarīgi izvēloties mērķi apzināties savas iespējas un talantus. Piemēram, nevar 40kg smags vīrelis cīnīties sumo, bet viņš var būt perfekts ekvilibrists. Bieži vien grūtākais ir atrast šo talantu, aicinājumu pie kura jāstrādā, kā rezultātā plusu ar ko aizstāt mīnusus būs daudz vairāk. Nevajag baidīties mēģināt ko jaunu, koncentrējieties uz sevi un sanāks.

3) Cieņa pret sevi un citiem cilvēkiem, emocionālā stabilitāte, pozitīvisms
Cilvēks kas pārpildīts ar negatīvismu pret sevi vai citiem nekad nebūs harismātisks. Jāmāk kontrolēt savas emocijas. Iemācoties paplašināt tās robežas aiz kurām sākas nervozitāte, dusmas nestabilitāte. Miers un pozitīvas izjūtas ko spēsiet radīt sevī, to pašu darīs citos.

4) Spēja būt labam oratoram. Pārliecināt ne tikai ar darbiem un emocijām, bet arī ar vārdiem un runas stilu, ieskaitot mīmiku, žestus, pozu. Un ne tikai pārliecināt runājot, bet arī klausoties. Tieši māka klausīties sarunu biedrā rada sajūtu ka viņš ir īpašs.

Vai tad nav patīkami būt harismātiskam? Jo harismātiska cilvēka sabiedrībā ir tikai pozitīvas sajūtas, arī viņam pašam.

loading...

Atstāt atbildi

Lūdzu atstāj komentāru
Lūdzu ievadi savu Vārdu