Foto - Pixabay

Eksperimenti ar kaķēnu
Dzīvnieku jutību pret citu pasauļu izpausmēm pārliecinoši pierādīja pagājušā gadsimta 70. gados veiktie amerikāņu zinātnieku pētījumi, kas vēlāk aprakstīti A. Landsberga un Č. Faijes grāmatā Tikšanās ar to, ko mēs saucam par nāvi.

Ekstrasensam Stjuartam Blū Hererijam, kam piemita spējas atdalīt savu astrālo ķermeni, iziet smalkajā pasaulē un ceļot tajā uz jebkuru vēlamo vietu, uzdāvināja kaķēnu. Dzīvnieciņš bija jauks, Blū centās ar to sadraudzēties, un arī kaķēnam pret to nebija nekādu iebildumu.

Kad bija pilnīgi skaidrs, ka dzīvnieciņš ļoti pieķēries savam saimniekam, sākās eksperiments. Kaķēnu novietoja laukumā, kas jau iepriekš bija sadalīts kvadrātos. Dzīvnieka aktivitāti noteica šādi: eksperimenta rīkotāji skaitīja, par cik kvadrātiem viņš pārvietosies, kad Blū projicēs savu astrālo ķermeni šajā laukumā, un kad to nedarīs.

Eksperiments beidzās spīdoši. Kad saimnieka (viņa astrālā ķermeņa) līdzās nebija, kaķēns nelaimīgi skraidīja un ņaudēja, bet, kolīdz Blū parādījās – viņš tūlīt pat nomierinājās, turklāt uzvedās tieši tā, it kā saimnieks patiešām būtu līdzās.

Starp citu, jau sen zināma kaķiem piemītošā jutība, ne velti viņi gadsimtiem ilgi uzskatīti par raganu un burvju sabiedrotajiem. Bet kā ir citiem dzīvniekiem? Minētajā grāmatā aprakstīts arī kāds cits eksperiments, kurā galvenā darbojošās persona bijusi čūska: Blū un kāds viņa kolēģis atradušies vienā ēkā, bet čūska, kuras uzvedībai sekoja telekameras, – citā.




Eksperimentā piedalījies arī psihologs Skots Rougs, kurš par Blū pārvietošanos neko nezināja. Un tad pēkšņi čūska, kas visu laiku bija mierīgi gulējusi, pielīda tuvāk stikla sienai un izdarīja vairākas agresīvas kustības, it kā censtos kādu sakost.

Pēc tam čūska atgriezās savā iepriekšējā vietā, taču joprojām izskatījās uzbudināta. Kad salīdzināja ierakstus, noskaidrojās, ka čūskas neizskaidrojamais uzbudinājums pilnībā sakrīt ar to laiku, kad Blū savu astrālo ķermeni bija projicējis terārijā.

Smalko pasauļu robeža
Pētniekiem jau sen zināms, ka dzīvniekiem smalkā pasaule ir daudz pieejamāka nekā cilvēkiem. Kāpēc tā? Cilvēkam ir divas apkārtējās pasaules uztveres sistēmas – saprāts un intuīcija. Tieši pēdējā ir tā, kas piešķir astrālo redzi, proti, uztvert paralēlās pasaules formas un tēlus. Ne velti šī spēja īpaši attīstīta ir gaišreģiem un ekstrasensiem, kaut gan patiesībā piemīt ikvienam cilvēkam.

Tikai parastiem cilvēkiem astrālā informācija paliek zemapziņā, jo līdz apziņai tai neizdodas nonākt. Mūsu saprāts apgalvo, ka nekādu citu pasauļu nav, jo mēs tās neredzam, bet, kad kaut kādu apstākļu rezultātā rodas iespēja šo smalko pasauli uztvert (piemēram, tie var būt poltergeista uzbrukumi vai kas cits), cilvēka apziņa atsakās tam ticēt, jo kopš bērnības tai iedvests, ka nekā tāda nav un nevar būt.

Turklāt paralēlais plāns nav pieejams arī mūsu maņu orgāniem, jo tas ir veidots no pavisam citas matērijas, kas eksistē pēc saviem likumiem. Paralēlo plānu mēs neuztveram, tāpat kā neuztveram ultraskaņu, ultravioletos starus.

loading...
loading...

Atstāt atbildi

Lūdzu atstāj komentāru
Lūdzu ievadi savu Vārdu