“Patiesībā vecāks ir vienīgā saikne bērnam ar kaut kādu drošības sajūtu,” komentējot platformā ManaBalss.lv esošo iniciatīvu, kas paredz garākas darbnespējas lapas vecākiem, kuru bērni cīnās ar smagām diagnozēm, RīgaTV 24 raidījumā “Mana Balss” atklāja Vita Šteina, Bērnu slimnīcas Vecāku padomes pārstāve.

Diskusijas sākumā Zane Straume, ārste un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Valdes locekle, stāstīja, ka slimnīcas personāls kopā ar pacientu vecākiem ir ļoti priecīgi, ka šāda iniciatīva ir sākta, ka tiek pārskatīts veids, kā un uz kādiem noteikumiem tiek piešķirtas slimības lapas bērnu vecākiem.

Viņa turpināja: “Tas nozīmē, ka zināmās diagnožu grupās tiks pagarināts vecums, kādā tiek piešķirtas slimības lapas, proti, līdz 18 gadu vecumam – šobrīd ir līdz 14 gadu vecumam. Tāpat otra nozīmīgā lieta, ka laika rāmis, manuprāt, ļoti nopietni pagarinās: tās ir maksimāli 52 nedēļas. Lielākā daļa mūsu pacientu ar smagām un nopietnām slimībām iekrīt šajā rāmī.”

Lai arī no malas šķietami problēma nav redzama, jo slimības lapas bērnu vecākiem tiek piešķirtas, tomēr ir pacientu grupa, kas iepriekš minētajā laika rāmī neiederas. “Tas mūsu uztraukums ir par salīdzinoši varbūt skaitliski mazu pacientu grupu, bet tomēr ļoti nozīmīgu pacientu grupu, kuri izkrīt no šī rāmja un kuri patiesībā pēc šīs iniciatīvas ieviešanas paliks vispār ārpus jebkādām garantijām. Pamatā tie ir hematoonkoloģijas pacienti, pie kuriem mēs varētu klāt likt kādas smagas iedzimtas kaites vai traumas, apdegumus, pie kuriem ir atkārtotas etapveida operācijas un gara rehabilitācija, bet pamatā tie ir hematoonkoloģijas pacienti, kuru ārstēšana ilgst virs gada,” problēmu skaidroja ārste.

Diskusijai turpinoties Vita Šteina, Bērnu slimnīcas Vecāku padomes pārstāve, esošo problēmu ieskicēja no bērna ģimenes un vecāku puses: “Pirmkārt, vecākiem ir jābūt klāt bērnam šajā smagajā brīdī, bērnam ir nepieciešama vecāku klātbūtne, tieši tāpēc, ka gan visa ārstniecība ir ārkārtīgi smags process, gan arī visa šī vide: slimnīca, nepazīstami cilvēki un ārkārtīgi nepatīkami procesi, kuriem jāiet cauri. Patiesībā vecāks ir vienīgā saikne bērnam ar kaut kādu drošības sajūtu.”

“Lai vecāks varētu būt klāt bērnam nepārtraukti, visbiežāk viņi mainās – tētis ar mammu, nereti tiek piesaistīti arī vecvecāki, jo mammai un tētim nav iespējas bieži vien 24 stundu režīmā atrasties blakus. Šajā brīdī jau nu vismazāk gribētos domāt par darba apstākļiem, darba vidi. Ja vecākam vēl esošajā situācijā ir jāspēj saprast, kā atbilstoši likumdošanai reaģēt, tas kļūst ļoti, ļoti sarežģīti,” atklāja Šteina.

Lai risinātu ārstu un pacientu vecāku izvirzīto problēmu, Labklājības ministrijas Sociālās apdrošināšanas departamenta direktore Sandra Stabiņa atklāja plānotos grozījumu likumā. Viņa skaidroja plānotās izmaiņas, kurās ir noteikts, ka vispārējos gadījumos par slimojošu bērnu vecākam slimības lapa tāpat kā līdz šim tiks piešķirta līdz 14 gadu vecumam un slimības pabalsts tiek izmaksāts līdz 14. darba nespējas dienai, ja bērnu kopj mājas, bet līdz 21. dienai, ja bērns kopts stacionārā. Vēl viena iespējamā norma skar bērnus, kuri guvuši kaulu lūzumu – par šiem bērniem slimības pabalstu varētu pagarināt līdz 30. dienai.

Savukārt, attiecībā uz smagajām diagnozēm būs nepieciešams Klīniskās universitātes slimnīcas ārstu konsīlijs, kurš būs noteikts bērniem, kam ir nepieciešama nepārtraukta aprūpe, kurā arī noteiks aprūpes laiku. “Tad šis slimības pabalsts tiks izmaksāts uz šo noteikto laiku, bet vienā reizē ne ilgāk par trim mēnešiem jeb ne ilgāk par 26 nedēļām, ja šī darba nespēja būs nepārtraukta. Attiecībā uz tiem, kuriem ir piešķirts bērna invalīda kopšanas pabalsts, šis slimības pabalsta ilgums būs pagarināts līdz 26 nedēļām, ja slimība ir nepārtraukta vai līdz 3 gadiem, ja ir darba nespējas pārtraukumi,” diskusijas izskaņā plānotos risinājumus izklāstīja Stabiņa.

loading...

Atstāt atbildi

Lūdzu atstāj komentāru
Lūdzu ievadi savu Vārdu