Bībelē teikts: “Sākumā bija Vārds.” Aptuveni pirms simt gadiem medicīnas doktors Čārlzs Litlfīlds nolēma izpētīt vārda radošo spēku. Viņš sagatavoja ar minerālsāļiem pārsātinātu šķīdumu, tad, iztēlojoties konkrētas kristāliskas formas, mikroskopā vēroja, ka kristalizācijas procesā tieši šīs vizualizētās formas arī veidojās.
Matērija pakļāvās viņa prātam un klausīja ar tādu precizitāti, kuru izskaidrot var vienīgi kāds mums vēl nezināms likums. Tātad Vārds var būt ne tikai izteikts, tas var būt arī domforma.
Līdz ar to kļūs saprotams, kāpēc vārdi, kurus sakām, vai tēli, kurus glabājam atmiņā, ir radoši spēki, kuriem ir tendence mums “atmaksāt ar to pašu”.
“Šovakar es ar tevi nevarēšu satikties,” puisis teica meitenei, ar kuru gribēja saraut attiecības. “Man negaidot nomira vecmāmiņa.” Pēc trim dienām meli piepildījās.
Transcendentālajā meditācijā tiek izmantotas mantras vai svētie vārdi. Vēlreiz un vēlreiz atkārtoti, tie paplašina apziņu.
Cilvēki zina, ka tāds ir to mērķis, un tāpēc tie strādā neatkarīgi no tā, vai šo vārdu nozīmi cilvēki saprot vai ne.
Vai tas viss nelīdzinās placebo, kuru pacientam iesaka ārsts? Cilvēks nezina, ka patiesībā tas ir vitamīna graudiņš vai cukura pulverītis. Viņam ir teikts, ka tas ir lielisks preparāts un noteikti palīdzēs. Un palīdz, jo cilvēks tic ārsta teiktajam.
Senatnē placebo efekta radīšanai, lai dziedinātu miesu un dvēseli, bieži izmantoja zīmes un simbolus.
Visas šīs diagrammas savu uzdevumu veic vēl šobaltdien. Viena no šīm diagrammām ir, piemēram, Zālamana zīmogs, kuram piemīt spēks savienot divus cilvēkus.
Šis spēks ir jau tūkstošiem gadu vecs, un mēs, protams, varam domāt, ka tā ir prātam neaptverama senatne. Patiesībā tā ir tikai sekunde Visuma apziņas plūdumā…