Kadrs no video

“Latvijas Saeimas un valdības pārstāvji apsveica arī 1933. gadā Hitlera nākšanu pie varas, tāpat arī visā Aukstā kara periodā tika apsveikti gan Hruščovs, gan Staļins, gan Brežņevs. Ir tāda lieta, kā diplomātiskais protokols,” Saeimas deputāts Veiko Spolītis (“Vienotība”) apgalvoja RīgaTV 24 raidījumā “Apkārt pasaulei: fakti un analīze”, diskutējot par to, vai Latvijas prezidentam Raimondam Vējonim vajadzēja apsveikt Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu ar uzvaru tikko notikušajās vēlēšanās.

Spolītis gan norādīja, ka šīs nevajadzētu saukt par vēlēšanām. “Manuprāt, ir ļoti nepareizi saukt šīs par vēlēšanām. Tās ir tā sauktais plebiscīts. Viņu var saukt visvisādi, bet ne par vēlēšanām. No vēlēšanām bija tālu. To atzina arī lielākās novērošanas organizācijas – gan Eiropas Padomes Venēcijas komisija, gan Eiropas Drošības un sadarbības organizācija,” skaidroja deputāts.

Viņš uzskata, ka, ziņojot par šo notikumu, vārds “vēlēšanas” bija jāaizvieto vai jāliek pēdiņās:
“Te ir jautājums arī par visiem medijiem, kas ir ziņojuši par tā sauktajām vēlēšanām. Ja “vēlēšanas” būtu ieliktas pēdiņās, tad ar to būtu pieticis.”

Spolītis norādīja, ka tas ir svarīgi, jo Latvijas iedzīvotājiem ir jāsaprot, ka vēlēšanām Latvijā un notikušajam Krievijā nav nekā kopīga. “Cilvēkiem būtu ļoti skaidri dots mājiens, ka mēs neliekam vienādības zīmi starp mūsu demokrātiski notiekošajām vēlēšanām, kuras ir ārvalstu organizāciju novērotāju apstiprinātas, un šādu farsu. Tas ir svarīgi no morāles un arī no tiesiskuma viedokļa,” ir pārliecināts Spolītis.

loading...
loading...

Atstāt atbildi

Lūdzu atstāj komentāru
Lūdzu ievadi savu Vārdu