Reizēm mēs ar aizdomām un neuzticību izturamies pret cilvēkiem, kuri ar kaut ko atšķiras no mums. Piemēram, bija laiki, kad kreiļus uzskatīja par ļauno un tumšo spēku radītiem un sadedzināja uz sārta. Vēlāk viņiem bezmaz ar varu lika pārorientēties un mācīties rīkoties ar labo roku. Ar ko patiesībā kreiļi atšķiras no labročiem, un vai tiešām viņi “jāpārmāca” rīkoties ar “pareizo” roku? Lai atbildētu uz šiem jautājumiem, ir jāsaprot, kā strādā cilvēka galvas smadzeņu puslodes.

Interesanta statistika
Starp citu, kreiļi mēdz būt arī dzīvnieki. Taču, tāpat kā cilvēkiem, arī vairumam savvaļas zvēru un mājdzīvnieku, dominējošās ir labās puses ķepas. Īpaši spilgti izteikts tas ir pērtiķiem, kaķiem un suņiem. Tāpēc pavērojiet savu četrkājaino draugu, ja tāds jums ir – iespējams, tieši jums pieder šāds rets kreiļa eksemplārs.

Cilvēku vidū vēl pirms 30 gadiem kreiļu pasaulē bija 19% (to skaitā arī tie, kuriem bērnībā iemācīja rīkoties ar labo roku). Kā liecina apkopotā statistika, tagad šis skaits jau sasniedzis 30%. Turklāt tam ir tendence lēnām, bet neatlaidīgi palielināties. Kāpēc tā notiek, par to vēlāk, jo vispirms jāatsvaidzina zināšanas fizioloģijā un jāparaugās, kā darbojas galvas smadzenes un kāpēc cilvēki dalās labročos un kreiļos.

Visa “vaina” puslodēs
Neiedziļinoties galvas smadzeņu uzbūves niansēs, vispārzināms, ka tās sastāv no labās un kreisās puslodes. Protams, daba nevar atļauties greznību “visādam gadījumam” izveidot divas pilnīgi identiskas galvas smadzeņu pusītes. Veicot vienotu darbu, puslodes viena otru nevis dublē, bet gan papildina.
Kreisās smadzeņu puslodes “pārziņā” ir ķermeņa labā puse, bet labā puslode attiecīgi “kontrolē” ķermeņa kreiso pusi. Izskaidrojums šim šķietami neloģiskajam un apbrīnojamajam fenomenam slēpjas tai smadzeņu daļā, ko sauc par iegarenajām smadzenēm un caur kurām lielākā daļa nervu šķiedru pāriet no vienas smadzeņu puslodes otrā.

Par labročiem pieņemts uzskatīt cilvēkus, kuri raksta ar labo roku, lai gan patiesībā viņiem dominējošā ir kreisā smadzeņu puslode. Kreiļiem, gluži pretēji, “virsvadība” pieder galvas smadzeņu labajai puslodei, kas tikai ar rokas izvēli rakstīšanai neaprobežojas. Būdama noteicēja, smadzeņu labā puslode cilvēku apvelta arī ar citām negaidītām atšķirībām.

Pagājušā gadsimta otrajā pusē zinātnieki noskaidroja, ka dominējošā puslode nosaka ne tikai vadošo un veiklāko roku, bet vēl daudz ko citu. Piemēram, kreilis (cilvēks, kam dominējošā ir smadzeņu labā puslode) neatšķiras tikai ar to, ka raksta un daudzus citus roku darbus veic ar kreiso roku. Viņi galvas smadzeņu labo puslodi izmanto arī lasot, sarunājoties, klausoties mūziku utt. Toties labroči šiem mērķiem izmanto smadzeņu kreiso puslodi.

Taču arī tas vēl nav viss: cilvēka galvas smadzeņu attīstības procesā notikusi arī citu funkciju sadale pusložu starpā. Labās puslodes “pārziņā” ir tēlainā domāšana, spēja atpazīt lietas un priekšmetus pēc krāsas un smaržas, redzes uztvere. Bet kreisā puslode atbild par runu, lasīšanu, rakstīšanu un vēl par matemātisko, loģisko un analītisko domāšanu.

Slavenie kreiļi
Tātad minēto atšķirību dēļ kreiļiem (dominējošā smadzeņu labā puslode) daudz izteiktāk attīstīta ir tēlaini konkrētā domāšana. Viņi vairumā gadījumu situācijas redz pilnībā, neiedziļinoties detaļās. Viņi ir jūtīgāki un straujāk iekaist, ar noslieci uz emocionāliem uzliesmojumiem un krasām garastāvokļa maiņām. Tieši šo iemeslu dēļ ļoti daudzi kreiļi, radošo profesiju pārstāvji, kļuvuši slaveni. Lūk, daži no viņiem: krievu dzejnieks Vladimirs Majakovskis, aktieris Čārlijs Čaplins, gleznotāji Leonardo da Vinči un Mikelandželo, komponisti Bahs un Bēthovens, zinātnieks Alberts Einšteins. Psihologi šādus cilvēkus sauc par māksliniekiem.

No otras puses, kreiļiem diezgan grūti padodas zinības, kas prasa precīzu uzdevuma risinājumu un abstrakto domāšanu. Tur, kur nepieciešama skrupuloza faktu vākšana, reģistrēšana un analīze, vairāk piemēroti ir labroči, kurus nosacīti var uzskatīt par domātājiem.

Pašpilnveidošanās
Lai attīstītu un pilnveidotu spējas gan konkrētajā, gan abstraktajā domāšanā, nebūt nav jābūt ambideksam, proti, vienādi labi jāprot rīkoties ar abām rokām. Mazāk attīstītā galvas smadzeņu puslode pati spējīga pilnveidoties. Piemēram, pianistiem ir jāattīsta abas rokas, lai tās strādātu vienādi labi, lai gan iesākumā katrs no viņiem bijis vai nu labrocis, vai kreilis.

Tie, kas nodarbojas ar aerobiku vai dejām, ļoti labi zina, ko nozīmē visu pasniedzēju populārā frāze: “Bet tagad visu to pašu atkārtosim ar otru kāju.” Tieši šādi vingrojumi attīsta koordināciju un tātad trenē arī smadzeņu puslodes, paplašinot to iespējas.

Savukārt tiem, kas nenodarbojas ne ar muzicēšanu, ne dejošanu, ne aerobiku, noderēs vienkāršs vingrinājums, proti, risinot krustvārdu mīklas vai sastādot nepieciešamo pirkumu sarakstu, pierakstus izdarīt ar pretējo roku: labroči ar kreiso, bet kreiļi – ar labo. Tas būs ne tikai amizanti, bet arī ļoti noderīgi. Tikai jāattiecas pret šo nodarbi bez fanātisma, lai tā nepārvērstos par roku “pāraudzināšanu” ar visām nevēlamajām sekām.

Visiem nav jābūt pēc viena šablona
Nemaz ne tik sen, izvadītā gadsimta vidū un otrās puses sākumā, arī pie mums uzskatīja, ka kreiļiem obligāti jāiemācās rīkoties ar labo roku. Tāpēc vecāki, bērnudārzu audzinātāji un skolotāji modri sekoja, lai bērns karoti, bet vēlāk arī zīmuli un pildspalvu turētu labajā rokā. Mūsdienās viedoklis ir mainījies, un kā mediķi, tā psihologi ir pārliecināti, ka to nekādā gadījumā darīt nedrīkst.

Lieta tāda, ka šāda piespiedu pāraudzināšana bērniem kreiļiem, kas jau no dabas ir jūtīgi un emocionāli, izraisa ļoti spēcīgu stresu un var novest pie visnotaļ bēdīgām sekām. Bērna nervu sistēma var arī neizturēt un rezultātā parādīsies galvassāpes, bailes, miega traucējumi, uzmācīgas kustības, tiki, enurēze, valodas raustīšana, smagas histēriskas neirozes, visas nervu sistēmas novājināšanās.

Iespējams, tieši atteikšanās no šīm piespiedu metodēm ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc kreiļu skaits pasaulē pieaudzis.

Galvenais ir saprast, ka fakts, kad dominējošā ir smadzeņu labā puslode un kā sekas – kreilība, nekādi nav saistāms ar attīstības patoloģiju, bet gan tāds pat normas variants, kā labrocība. Bet kuru no šīm abām normām daba izvēlējusies bērnam, ir tikai tās ziņā.

loading...

Atstāt atbildi

Lūdzu atstāj komentāru
Lūdzu ievadi savu Vārdu