Kā mēs parasti reaģējam uz pārteikšanos vai rakstot pieļautu kļūdu? Visbiežāk tādiem sīkumiem nepievēršam uzmanību, varam par to pasmaidīt, pajokot… Kaut gan, ja nopietni pievēršas mūsu šķietami nejauši pieļautajām kļūdām, par sevi un apkārtējiem var uzzināt daudz jauna un interesanta. Psihologi uzskata, ka dažas kļūdas valodā – gan verbālajā, gan rakstītajā – nav nejaušas. Interesanti, kas gan aiz tām slēpjas?

Viens no pirmajiem, kas pievērsa uzmanību tā sauktajām kļūdainajām darbībām, bija slavenais zinātnieks Zīgmunds Freids. Daudzi viņa vārdu ir dzirdējuši, un tas nav svešs, bet to, kas lasījuši zinātnieka darbus, ir krietni mazāk.

Tāpēc, pieminot Freidu, mēs viņa vārdu lielākoties saistām ar seksuālo pārdzīvojumu ietekmi uz cilvēka psihi, lai gan patiesībā šā cilvēka zinātniskā darbība nav tik vienveidīga un atklājumu loks ir daudz izvērstāks un ļauj daudz plašāk iepazīt cilvēka psihiskās dzīves likumus. Taču atgriezīsimies pie kļūdainajām darbībām un kā tās skaidrojis slavenais psihoanalīzes pamatlicējs.



Pirmkārt, Freids ievēroja, ka dažādas it kā nejaušās kļūdas – pārteikšanās, pārklausīšanās, nepareizi uzrakstīts vai izteikts vārds – savā būtībā ir viena un tā pati parādība. Laiku pa laikam tās visas novērojamas ikvienam cilvēkam, arī pilnīgi veselam (bez runas, dzirdes un rakstīšanas patoloģijas).

Toties tas, ka šīm izpausmēm ļoti tuvas ir arī citas kļūdainas rīcības, tik acīm redzami vairs nav. Piemēram, īslaicīgi tiek aizmirsts kāds vārds, kad tas, kā saka, uz mēles ir, bet – piemirsies. Vai arī, kad mēs nekādi nespējam atcerēties, kur pēdējo reizi nolikām vajadzīgo lietu. Arī paslīdēšana un paklupšana uz līdzenas vietas ir kļūdaino rīcību varianti, kam piemīt tā pati daba, kas ir pārteikšanās gadījumā.

Kas visām šim sīkajām nepatikšanām ir kopīgs? Tas, ka tās visas pieder pie īslaicīgajiem traucējumiem. Pamanījuši tās, mēs praktiski neko nezinām par cēloņiem, kas tās izraisījušas. Protams, tādām parādībām kā aizmāršība, izklaidība ir daudz dažādu skaidrojumu. Piemēram, skleroze. Taču aizmāršības lēkme mēdz būt arī veseliem cilvēkiem. Tad cilvēkam šķiet, ka viņš kļūdījies neapzināti, nejauši. Vai tiešām tā arī ir, turpina pētīt mūsdienu zinātnieki, pagaidām nesniedzot viennozīmīgu atbildi.

loading...
loading...

Atstāt atbildi

Lūdzu atstāj komentāru
Lūdzu ievadi savu Vārdu