Smilšu un putekļu vētras Āzijā plosās daudzus gadu simteņus, taču tikai XXI gadsimtā šī mazpatīkamā dabas stihija sākusi nopietni satraukt zinātniekus. Un ne bez iemesla: ekoloģiskais stāvoklis strauji pasliktinās, un tuksnešu vētras kļūst arvien bīstamākas cilvēku veselībai virknē valstu. Tās provocē plaušu kaites Ķīnā, Korejā. Mongolijā un Japānā, turklāt, spriežot pēc visa, šīs dabas katastrofas reālie mērogi visā pilnībā vēl nebūt nav apzināti…

Izeja turpat, kur ieeja
Droša pazīme, ka tuksnesī teju sāksies smilšu vētra, ir – spēji iestājies klusums. Visi iespējamie trokšņi pazūd līdz ar vēju, un tuksnesis it kā pamirst. Tad pie horizonta parādās mazs mākonītis, kas ātri aug un drīz vien pārvēršas milzīgā melnsarkanā negaisa mākonī.

Smilšu vētras ir līdzīgas puteņiem: gan vienai, gan otram ir vajadzīgs spēcīgs vējš – ne mazāk par 15 metriem sekundē. Vēl vētrai vajadzīgs, lai uz zemes būtu pietiekami daudz sausa materiāla – smilšu vai putekļu. Visbiežāk smilšu vētras savu nelāgo raksturu mēdz demonstrēt martā un aprīlī – pēc sausa rudens un sniegiem trūcīgas ziemas. Reizēm tās saceļas arī janvārī un februārī, bet visos pārējos gada mēnešos – ļoti reti.

Ātrums, ar kādu pārvietojas smilšu vētra, svārstās no 40 līdz pat 200 km stundā, bet tās platums reizēm ir vairāki simti kilometru. Tuvāk zemei lido grants un sīki akmentiņi, dažu desmitu metru augstumā – smiltis, bet virs tām vēl augstāk – tumšs un blīvs putekļu mākonis. Saprotams, ka šādi “sakombinēts” monstrs noslauka un aizrauj sev līdzi visu, kas gadās tam ceļā. Ne velti ļaudis to iesaukuši par “dzelteno slepkavu”.

Aprīļa šausmas
Visbiežāk smilšu vētras vērojamas Ķīnā. Tās rosina šīs valsts sausais klimats, kura dēļ arī veidojas smilšu un putekļu mākoņi. Ir aprēķināts, ka vidējie ikgadējie smilšu vētras sagādātie zaudējumi Ķīnā ir 6,5 miljardi ASV dolāru.

Viena no visspēcīgākajām vētrām Ķīnu plosīja 2006. gadā, kad smilšu uzbrukums pārklāja 860 tūkstošus kvadrātkilometru lielu platību, kurā ietilpa 110 pilsētas ar 21 miljonu iedzīvotāju. Izveidojies Ķīnas centrālajā daļā, “dzeltenais slepkava” vienlaikus devās četros virzienos un uzbruka Japānai, Korejas pussalai,
Krievijas Tālo Austrumu daļai un pat Amerikai.

Ķīnas varas iestādes aizliedza cilvēkiem iziet no mājām, bet visiem, kas sirga ar elpceļu kaitēm, ieteica lietot respiratorus. Tāda piesardzība absolūti nebija lieka: vētras plosīšanās laikā putekļu saturs gaisā sasniedza 150 mg kubikmetrā (par veselībai bīstamu daudzumu tiek uzskatīti 50 mg/m3 gaisa). Ķīnas galvaspilsētā izkrita 330 000 tonnu smilšu un putekļu. Visa Pekina, sākot no māju jumtiem, bija nosegta ar gaišbrūnu pārklāju. Slimnīcas bija pārpildītas – ar acu un elpceļu kaitēm sirgstošo pacientu skaits palielinājās par 30–50 procentiem.

Cīņā ar smilšu vētru Ķīnas varas orgāni iesaistīja mākslīgo lietu. Tas palīdzēja samazināt zaudējumus, taču pilnībā katastrofu nenovērsa. Norūpējušās bija ne tikai valsts varas iestādes – arī zinātnieki meklēja variantus, ko un kā darīt, lai smilšu vētras nebūtu tik postošas. Minimizēt zaudējumus var, radot izmaiņas ekosistēmā, piemēram, palielinot zaļo stādījumu teritorijas. Šādas zaļās zonas izveide valsts ziemeļos ķīniešiem izmaksāja kolosālu summu, taču šis projekts bija tā vērts. Aktīvi darbojas arī smilšu vētras prognozēšanas sistēma – speciālisti seko “dzelteno monstru” iespējamās rašanās vietām un cenšas maksimāli precīzi noteikt to virzīšanās ceļus. Visi šie pasākumi vieš cerības, ka 2006. gada aprīļa šausmas vairs neatkārtosies.

loading...
loading...

Atstāt atbildi

Lūdzu atstāj komentāru
Lūdzu ievadi savu Vārdu