Cilvēks amfībija
rokbijs
Ja Portlendas hercogam patika dzīvot kā kurmim, lordam Rokbijam sagribējās būt līdzīgam krupim. Viņš svēti ticēja, ka vislabāk dzīves lielāko daļu ir pavadīt ūdenī. Kāds atpūtas izbraukums uz piejūras kūrorta pilsētiņu krasi pārvērta lordu no zīdītāja amfībijā. Visus iepriekšējos gadus pirms šā notikuma lords Rokbijs dzīvoja tāpat kā pārējie Kentas muižnieki. Pēc sava tēvoča – bijušā bīskapa – nāves viņš mantoja titulu un bija īsts paraugs apkārtējai sabiedrībai. Taču tad viņam ienāca prātā doma atpūsties pie jūras…

Ar to arī viss sākās. Katru dienu lords Rokbijs ilgas stundas pavadīja ūdenī, un kalpi tikai ar grūtībām spēja izdabūt viņu krastā. Par lorda iemīļotāko vietu kļuva smilšaina pludmale triju jūdžu attālumā no mājām. Pēc viņa rīkojuma namdari tur uzcēla māju, un nu lords Rokbijs sāka peldēties tik bieži un ilgi, ka reizēm no pārguruma zaudēja samaņu, un viņu vajadzēja glābt.

Šis savādnieks ataudzēja garu bārdu, kas bija tik kupla, ka plandījās vējā. Pārsvarā lords pastaigājās pa pludmali vienkāršās zemnieka drānās, taču viņam nopakaļus obligāti brauca kariete un dārgās drānās ģērbušies sulaiņi. Visu pastaigas taku malās bija ierīkotas strūklaciņas, un lords labprāt pie tām atpūtās un veldzēja slāpes. Bet, ja viņš manīja kādu citu to darām, šim cilvēkam tika izsniegta balva.

Savu lielo aizraušanos aristokrāts centās turēt noslēpumā. Dārzā bija izraksts milzīgs dīķis ar kupolveida jumtu, un lielais ūdensprocedūru cienītājs tur pavadīja augas dienas. Savai ģimenei lords Rokbijs bija īstākā sodība. Tuviniekiem viņa vaļasprieks nepatika, visi ar šausmām gaidīja, ka reiz viņš daudz plašākai publikai nodemonstrēs, kā ieturēt maltīti, līdz kaklam sēžot ūdenī.

Neraugoties uz šo savādību (bet varbūt tai pateicoties), lords Rokbijs nodzīvoja garu mūžu – viņš nomira 88 gadu vecumā.

loading...

Atstāt atbildi

Lūdzu atstāj komentāru
Lūdzu ievadi savu Vārdu