Pazemes aristokrāts
kavendiss
Kādā citā gadījumā visa bagātība vārda tiešā nozīmē aizgājusi zem zemes. Piektais Portlendas hercogs Viljams Džons Kavendišs Bentiks Skots maniakāli izvairījies no cilvēkiem. Viņš neieredzēja cilvēku sugu kā tādu, tāpēc nolēma dzīvot pazemē, kur neviens, izņemot apkalpotājus, nevarēja nokļūt. Pēc viņa projekta tika uzbūvēta pazemes pils, kurā bija valstī lielākā apaļā zāle, milzīga bibliotēka, biljarda zāle ar vismaz duci galdu. Visas šīs pazemes karalistes telpas savienoja tuneļi, kuru kopgarums bija 15 jūdzes. Viens no tuneļiem, kas bija aptuveni jūdzi garš, savienoja viņa kariešu stāvvietu ar dzelzceļa staciju.

Melnā ekipāžā ar cieši aizvilktiem aizkariem hercogs no tuneļa iebrauca tieši stacijā, kur kariete tika novietota uz speciālas platformas. Ieradies Londonā, cilvēks kurmis dziļā vientulībā piestāja pie sava nama.

Bērnībā 1800. gadā dzimušais Viljams bija pilnīgi normāls bērns. Taču ar gadiem viņa apziņā arvien vairāk sāka briest nepatika pret apkārtējiem cilvēkiem, līdz beidzot cilvēka izskats izsauca viņā riebumu. No sienām pat tika aizvākti senču portreti… Šādā vientulībā hercogs pavadīja lielāko daļu no savas dzīves astoņdesmit gadiem, bet mūža mājas viņam tika ierādītas kapsētā Londonas ziemeļu daļā.

Tikai pēc hercoga nāves valodas par viņa noslēpumaino dzīvesveidu pamazām sāka izplatīties, līdz sasniedza galvaspilsētu. Tieši tad uzradās kāda atraitne Anna Marija Drusa, kas pavēstīja, ka mirušais hercogs patiesībā ir… viņas savulaik mirušais vīrs bodnieks Tomass Druss. Viņa zvērēja, ka Tomasa bēres bijusi tikai viltība, ka viņas vīrs, kas tādējādi pārstājis spēlēt bodnieka lomu, atgriezies savā noslēgtajā dzīvē pazemes pilī. Viņa apgalvoja, ka zārks esot tukšs, bet svaram tajā ielikts svins. Atraitne pieprasīja piešķirt viņai hercogienes titulu un visus zemes īpašumus.

Tiesas process vilkās daudzus gadus un tika pārtraukts tikai tad, kad pēc varas iestāžu norādījuma tika atrakts bodnieka Tomasa Drusa kaps ar viņa pīšļiem.

loading...

Atstāt atbildi

Lūdzu atstāj komentāru
Lūdzu ievadi savu Vārdu