Cilvēka ķermenis ir pakļauts gan traumām, gan slimībām. Tas ar gadiem nolietojas un noveco. Jau tagad, lai pagarinātu tā aktīvās darbības laiku, dzīvie orgāni tiek aizstāti ar mākslīgiem analogiem.

Titāna sirds
Ne tik sen viena no ASV kompānijām radīja vidēja greipfrūta lieluma no titāna un plastmasas veidotu sirdi. Ievietots krūškurvī, mākslīgais sūknis ar četrām caurulītēm tiek savienots ar asinsvadiem. Aparātu baro 2 kg smaga baterija, kas piestiprināta pacienta jostai. Uzlādēšanās notiek tieši caur ādu ik pēc 4 stundām. Akumulators raida radiosignālu, kuru vēdera daļā implantēts detektors pārveido elektriskajos impulsos.

Gluži kā īstas
Jaunākās paaudzes protēzes grūti atšķirt no īstajām rokām un kājām. Silikona muskuļi darbojas kā dzīvi, tikai tos baro nevis asinis, bet gan to iekšpusē paslēpts pneimoakumulators. Savukārt kustības vada ne tikai elektronika, bet arī cilvēka smadzenes.

Līdz šim protēzes bija “pasīvas” – lai arī cik sarežģīts bija to pildījums, tās atbildēja tikai konkrētās ekstremitātes atlikušās daļas kustībām. Lai arī iepriekšējo modeļu pusmiljonu dolāru vērtās mākslīgās kājas paklausīgi reaģēja uz nelīdzenu reljefu, bet ar roku varēja gan griezt, gan šūt, no skata tomēr varēja pateikt, ka tās ir protēzes. Toties jaunākās paaudzes mākslīgās rokas un kājas grūti nosaukt par protēzēm – tajās esošā elektronika ir tieši saistīta ar nervu galiem, tas nozīmē, ka mākslīgajai ekstremitātei ir arī tiešs kontakts ar galvas smadzenēm. Rezultātā protēze reaģē uz refleksiem un uzvedas kā īsta roka vai kāja.

Mākslīgā auss
Vēl viens izrāviens protezēšanas jomā ir mākslīgā auss. Veselam cilvēkam dzirdes orgānā atrodas desmitiem tūkstošu jutīgu šķiedru, kas reaģē uz skaņas viļņiem, un svārstības no tām pa nervu galiem tiek raidītas galvas smadzenēm. Dzirdes pasliktināšanās un kurlums iestājas, ja šīs šķiedras ir bojātas vai to nav. Tagad tās ar labiem panākumiem aizstāj protēze: neskaitāmi daudz mikroskopisku elektrodu nekļūdīgi raida akustiskos signālus. Cilvēki, kas sirgst ar absolūtu kurlumu, ja vien viņiem ir līdzekļi mākslīgās auss iegādei, spēj sazināties pa telefonu arī tad, ja šie sakari ir ļoti nekvalitatīvi, kas nereti traucē pat pilnīgi veseliem cilvēkiem.

Mikročips acij
Ilinoisas universitātes medicīnas centra (ASV) speciālisti pirmie implantēja pacientam mākslīgu tīkleni, kas ļāva pilnībā atjaunot redzi. Implantāts ir 3,5 tūkstošus mikroskopisku šūnu saturošs pusvadītāju čips, kas ir mazāks par adatas aso galu un divreiz plānāks par papīru. Gaismu, kas krīt uz šīm šūnām, tās pārveido elektriskos impulsos, kas caur tīklenes veselo daļu nonāk galvas smadzenēs, rezultātā – acs visu atkal redz teicami.

Ar domas spēku
Emorija universitātes mediķi (Džordžijas štats, ASV) jau tagad brīvprātīgajiem, kas to vēlas (par naudu, protams) implantē galvas smadzenēs sīkas mikroshēmas, kas, izmantojot datoru, dod iespēju tikai ar domas spēku vien ieslēgt apgaismojumu, elektroierīces un pieslēgties internetam.

Kurš ir kas
Jau tagad ar visām jaunākajām “rezerves daļām” apgādātu “kiborgu” praktiski nav iespējams atšķirt no īsta cilvēka. Zinātnieki lēš: ja implantātu izstrādes process turpinās attīstīties tādos tempos, jau XXI gadsimta vidū cilvēki varēs iegādāties radioviļņus redzošas acis, ultraskaņu uztverošas ausis, dažādas papildus “ierīces” smadzenēm un citus rezerves orgānus.

loading...
loading...

Atstāt atbildi

Lūdzu atstāj komentāru
Lūdzu ievadi savu Vārdu