Eksoskelets

Mašīnas un iekārtas kļūst aizvien sarežģītākas, tā paplašinot cilvēces iespēju robežas. Par godu jaunajam raidījumam “Neticamās mašīnas” televīzijas kanāls “National Geographic” apkopojis sarežģītākās iekārtas un ierīces, kuras ir radījis cilvēku prāts, prasmes un tehnoloģijas.

Lielais hadronu paātrinātājs
Zem Francijas un Šveices teritorijas esošais Lielais hadronu jeb elementārdaļiņu paātrinātājs (LHC) tiek uzskatīts par vissarežģītāko ierīci, kas jebkad ir radīta un kas ļauj atklāt Visuma un tumšās matērijas noslēpumus.

Eiropas kodolpētījumu organizācijas paspārnē esošā iekārta ir milzīgs (27 km) magnētiskais gredzens, kurā divās caurulēs ar ātrumu, kas tuvs gaismas ātrumam, pretējos virzienos “ceļo” divi daļiņu stari. Tām saduroties, veidojas apstākļi, kas līdzinās pirmajiem mirkļiem pēc “pasaules radīšanas brīža” jeb Lielā sprādziena pirms 13,7 miljardiem gadu. Zinātnieki mēģina “noķert” un izpētīt retas elementārdaļiņas, kas rodas tikai īpašos apstākļos un ātri pazūd. Tā izdevies pierādīt, ka patiešām eksistē noslēpumainais Higsa bozons jeb “Dieva daļiņa” – tā piešķir masu citām daļiņām un būtībā satur kopā visu pasauli.

Daļiņu plūsmu virzīšanai un fokusēšanai pirms sadursmes LCH izmanto vairākus tūkstošus dažādu izmēru un jaudas magnētus, kas ļoti efektīvi vada elektrību. Caurulēs tiek nodrošināts īpaši tīrs vakuums, šķidrā hēlija dzesēšanas sistēma nodrošina absolūtās nulles temperatūru – mīnus 271,3 grādus pēc Celsija. Ja LHC darbojas ar pilnu jaudu, elementārdaļiņas lielo apli “apskrien” 11 245 reizes sekundē.

Superdators “Sunway TaihuLight”
2016.gada jūnijā par jaudīgāko superdatoru tika atzīts Ķīnā radītais “Sunway TaihuLight”, kurš sekundē spēj veikt 93 kvadriljonus darbību. Datora sistēmā ir 40 960 procesoru, kuri sastāv no 10,65 miljoniem procesoru kodolu. Salīdzinot – “Intel” galddatoriem sācis piedāvāt desmit procesoru kodolu. “Sunway TaihuLight” izveidē izmantoti tikai Ķīnā ražoti procesori, iepriekšējais rekordists – ķīniešu “Tianhe-2” – tiks radīts, izmantojot “Intel” čipus.

Modernie superdatori, kuri spēj sasniegt īpaši lielu aprēķinu ātrumu, lielākoties ir ļoti produktīvu datoru ķēde, kuri saslēgti ļoti ātrā tīklā. Tos lieto nozarēs, kur jāapstrādā lieli un sarežģīti datu apjomi, piemēram, laika apstākļu prognozēšanā, klimata izpētē, kriptogrāfijā, kvantu mehānikā, molekulāro procesu modelēšanā, augsto enerģiju fizikā, u.c.

Atspoļkuģis “Space Shuttle”
ASV radītais daudzkārt izmantojamais kosmosa kuģis ir visdārgākais un sarežģītākais lidaparāts, kas jebkad radīts, tā vienlaikus bija kosmiskā nesējraķete, pilotējams kosmosa kuģis un transportkuģis. “Space Shuttle” sastāv no vairāk nekā 2,5 miljoniem detaļu, tostarp 370 km vadu, vairāk nekā 1060 dažādu vārstu un savienojumu, vairāk 1440 automātisko slēdžu, vairāk nekā 27 000 izolācijas flīžu.

“Space Shuttle” programma darbojās vairāk nekā 30 gadu, un tās laikā tapa pieci kosmiskie kuģi. Pirmais lidojums ar “Columbia” notika 1981.gadā 12.aprīllī, bet pēdējo misiju “Atlantis” veica 2011.gada 8.jūlijā, lai atvestu uz zemi četru ASV astronautus no Starptautiskās kosmosa stacijas. Atspoļkuģi darbojās t.s. zemajā orbītā 160 640 km virs Zemes, ātrumu – 28 160 km/h tie sasniedza astoņas ar pusi sekundēs. 2010.gadā NASA atzina, ka viena kuģa nosūtīšana kosmosā izmaksā apmēram 775 miljonus dolāru.

loading...
loading...

Atstāt atbildi

Lūdzu atstāj komentāru
Lūdzu ievadi savu Vārdu