Kad aptuveni pirms gadiem desmit Lasvegasā kādai nevainīgai jaunietei piedzima bērns, iesākumā speciālisti pret šo faktu izturējās ar zināmu skepsi un humoru. Taču vēlāk noskaidrojās, ka reģistrēti vairāki desmiti šādu gadījumu un tiem visiem ir absolūti vienāds scenārijs. Šķīsto sieviešu neapaugļotās olšūnas sākušas attīstīties un pārvērtušās par pilnīgi normālu embriju, bet vēlāk pēc noteiktā laika pasaulē nākuši veselīgi bērniņi. Piedzimušas tikai meitenītes, kas bezdzimuma vairošanās gadījumā ir saprotama lieta. Ģenētiķi to sauc par partenoģenēzi.

Kā kukaiņiem un kāpuriem
Partenoģenēze bieži novērojama zemākajām dzīvības formām, piemēram, kukaiņiem un kāpuriem. To, ka bezdzimuma vairošanās iespējama arī cilvēkiem, tāpat citiem zīdītājiem, zinātne vēl nesenā pagātnē noliedza. Tiesa, 50. un 60. gadu zinātniskajā literatūrā rodamas dažas liecības, ka šādi vairošanās gadījumi novēroti ekstremālos apstākļos un pilnīgā izolācijā turētiem dzīvniekiem. Mūsdienās speciālisti, kas nodarbojas ar molekulāro bioloģiju, protams, var likt jebkuras dzīvas būtnes šūnai pārvērsties auglī, taču šie laboratorijas eksperimenti ar mēģenēm ir ļoti tāli no lietu dabiskās gaitas. Tāpēc zinātnieki ir norūpējušies, jo parādība eksistē, bet to izskaidrot viņi nespēj.

Medicīnas literatūrā minēti daudzi gadījumi, kad sievietes kļuvušas grūtas, nebūdamas intīmā kontaktā ar vīrieti.

Šī parādība skaidrota ļoti dažādi, pat līdz absurdam. Runāja par spermatozoīdu unikālo dzīvotspēju. Par grūtniecības cēloni lesbietēm uzskatīja sēklu, kas brīnumainā kārtā it kā saglabājusies kādai no partnerēm. Lai izskaidrotu šādu grūtniecību, nācās apveltīt spermatozoīdu ar pārdabiskām pārvietošanās spējām. Taču tas nav pārliecinoši, īpaši ņemot vērā mūsdienās pieaugošo vīriešu neauglības problēmu. Pat niecīgs aktīvo spermatozoīdu skaita samazinājums laupa vīrietim apaugļošanas spēju. Tieši šis fakts tiek ņemts vērā, izstrādājot vīriešu kontraceptīvos līdzekļus. Jāteic, ka arī spermatozoīda dzīvotspēja nav tik liela, kā pieņemts domāt.

Vainīgas infekcijas?
Mediķi sāka nopietni analizēt bezkontakta grūtniecības gadījumus. Izrādījās, ka visbiežāk šāda parādība novērota vietās ar augstu infekcijas slimību līmeni. Izskanēja pieņēmums, ka kaut kāda baktērijas forma, nokļuvusi sievietes organismā, var stimulēt neapaugļoto olšūnu un rosināt to attīstīties. Taču Federālais saslimstības kontroles centrs Atlantā ASV šo versiju uzskatīja par nepamatotu un nenopietnu. Tajā pašā laikā kukaiņu, kāpuru, ērču un citu bezmugurkaulnieku pasaulē (ar kuru, lai arī tāli, tomēr esam radniecīgi) baktērijām vairošanās procesā ir ļoti svarīga nozīme.

Pati pazīstamākā no baktērijām, kas ietekmē vairošanos, ir volbahija. Uzskata, ka tā lieliski iedzīvojas aptuveni 5 miljonos (gandrīz vai pusē) kukaiņu sugu. Tieši volbahija ir atbildīga par bezdzimuma vairošanos, jo liek neapaugļotajām olšūnām sākt dalīties. Taču tikai ar to vien volbahijas unikālās spējas nebeidzas. Izrādās, tā vai nu visus vīriešu kārtas embrijus nogalina, vai arī pārvērš sieviešu kārtas embrijos. Tas nav nejauši. Saglabājot tikai sievišķās kārtas pārstāvjus, volbahija nodrošina sev normālu eksistenci.

Mainās arī dzimums
Vispārsteidzošākais ir tas, ka pēdējā laikā arī sievietēm reģistrēti augļa dzimuma izmaiņas gadījumi. Turklāt visas šīs izmaiņas bijušas tikai vienā virzienā – no vīrišķā uz sievišķo. Tas, kā šīs pārvērtības notiek cilvēkiem, pagaidām nav zināms. Kukaiņu organismā volbahija iznīcina vīrišķos hormonus un palīdz izstrādāt sievišķos. Bet, ja dzimuma maiņa kaut kādu apstākļu dēļ tomēr nenotiek, izkropļotais kukainis tik un tā aiziet bojā. Cilvēkam, pat ja pārvēršanās notikusi, jaundzimusī meitenīte nolemta ciešanām.

Otra paralēle, kas vērojama starp pasauli, kurā mīt kukaiņi, un pasauli, kurā dzīvojam mēs, cilvēki, ir neauglības problēma. Jau vairākus gadus zinātnieki ir norūpējušies par straujo neauglīgo ģimeņu skaita pieaugumu. ASV

Medicīnas asociācijas žurnāls šajā sakarībā publicējis prātu stindzinošu šīs problēmas izklāstu. Daudzi ārsti šo situāciju dēvē par neauglības epidēmiju. Ja situācija attīstīsies tikpat strauji, pēc gadiem piecdesmit dzemdēt spēs tikai retā sieviete. Noskaidrots, ka kukaiņu populācija pagaidām ar volbahiju nav inficēta un gandrīz visas kukaiņu mātītes spēj dot pēcnācējus, taču pietiek volbahijai parādīties, un 80–95% kļūst neauglīgas.

Par laimi, ne cilvēka, ne citu siltasiņu radījumu organismā šī baktērija nav atklāta. Zinātnieku centieni ar to inficēt peli pagaidām bijuši nesekmīgi. Mikrobiologs Skots O’Nīls uzskata, ka volbahija nespēj izturēt mūsu ķermeņa temperatūru (+37 grādus). Ja tādas baktērijas, kāda ir volbahija, tiks atklātas cilvēka organismā, bezkontakta grūtniecības cēlonis vairs nebūs noslēpums.

loading...
loading...

Atstāt atbildi

Lūdzu atstāj komentāru
Lūdzu ievadi savu Vārdu