Reklāma

Sievietes vakara rituāls
viduslaiki

Vakaros cilvēki nekad negāja pie miera steigā, kā pagadās. Vispirms tika apguldīti un ieaijāti bērni un tikai pēc tam, kad mājā jau valdīja pilnīgs klusums, saimniece varēja pievērsties pati sev.

Vispirms viņa novilka drēbes un palika platajā garajā kreklā. Pēc tam atpina bizes, ņēma rokās koka ķemmi un lēnām, vismaz 10 minūtes ķemmēja matus. No zinātniskā viedokļa tā ir absolūti pareiza pieeja – visintensīvāk mati aug tieši naktī, tāpēc tieši šajā laikā to saknēm nepieciešama pastiprināta apasiņošana, lai šūnas spētu normāli dalīties.

Pēc tam viņa pievērsās sejai. Nekas īpašs jau ar to netika darīts, jo nekādu nakts krēmu un masku tajos laikos nebija.

Reklāma

Galveno kopšanu āda saņēma pirts dienās – sestdienās. Pārējās dienās ik vakaru sievietes seju mazgāja ar ūdeni, kas dažkārt bija nostādināts uz sudraba, augiem vai puķēm. Taču jebkurā gadījumā ūdens bija auksts, bet dvielis – raupjš. Ar to seja tika berzēta, līdz tā kļuva sārta. Tas bija sava veida mehāniskais pīlings, kas atbrīvoja ādu no atmirušajām šūnām.

Pēc tam pienāca laiks vakara lūgsnai, un tikai pēc tam sieviete apgūlās un aizmiga.

Reklāma
loading...

Atstāt atbildi

Lūdzu atstāj komentāru
Lūdzu ievadi savu Vārdu