Populārā seriāla varonis lidojošais cilvēks Betmens nenoliedzami bija pozitīvais varonis. Ļaundariem viņš vienmēr uzkrita uz galvas tieši tajā vietā, kur tie bija nodomājuši izdarīt noziegumu. Betmena lidojums lika trīcēt bailēs ļaundaru melnajām dvēselēm. Viņi neieredzēja šo noslēpumaino svešinieku, kura seju slēpa maska. Bet Betmens, kā zināms, bija ne tikai visu pazemoto un apspiesto aizstāvis, viņš bija patīkama izskata miljonārs. Savukārt viņa sikspārņa tērps grēcīgajai megapolei bija bruņinieciskā spēka un skaidrības simbols.

Toties Eiropas tradicionālā mistika šādam traktējumam nekādi nepiekristu. Piemēram, kāds sens skotu ticējums apgalvo: ja sikspārnis lido, tātad iestājusies raganu stunda. Un tieši tad visas dzīvās radības var kļūt par nešķīsto spēku laupījumu.

Menas salā un Velsas robežai piegulošajos rajonos arī uzskata, ka sikspārņi ir visīstākās raganas, kas tādu veidolu pieņēmušas, lai labāk un ātrāk iekļūtu patieso kristiešu mājās.

Menas salā un Velsas robežai piegulošajos rajonos arī uzskata, ka sikspārņi ir visīstākās raganas, kas tādu veidolu pieņēmušas, lai labāk un ātrāk iekļūtu patieso kristiešu mājās. Starp citu, minētajās vietās pastāv arī pavisam cits viedoklis – ja lidojošs sikspārnis uzkrīt virsū cilvēkam, tas var nest viņam laimi turpmākajās lietās. Toties, ja šis radījums sapinas sievietei matos, mati ir jānogriež, pretējā gadījumā sievietei uz visu atlikušo mūžu būs uzlikts paša nelabā zīmogs. Oksfordšīrā ir vēl kāds ļaunu vēstošs ticējums: ja sikspārnis trīs reizes aplido ap kādu māju, kāds no tās iemītniekiem nomirs.

Līdzīga attieksme pret sikspārņiem vērojama praktiski visās Eiropas valstīs.

Toties citu tautu tradīcijās attieksme pret sikspārņiem ir atšķirīga. Aprakstot savu ceļojumu pa Indostānu, Jeļeņa Blavatska min arī kādu amizantu epizodi. Viņai un vēl dažiem viņas ceļabiedriem, arī baltajiem cilvēkiem, kāds iezemietis atvēlējis savu māju naktsmītnei. Naktī vienam no viņiem, teosofu biedrības loceklim, kas svēti ticēja dvēseles pārceļošanas iespējām, tik ļoti nedeva mieru kāds sikspārnis, ka vīrs, ilgi nedomādams, apgrieza tam kaklu. Bet no rīta māju piepildīja skaļas un izmisīgas raudas un vaimanas. Izrādījās, ka mājas iemītnieki uzskatīja – sikspārnī bija iemiesojies kāda viņu mirušā tuvinieka gars. Un velti bija balto cilvēku, gudrības meklētāju, centieni mājas ļaudis pārliecināt, ka cilvēka dvēsele var iemiesoties tikai cilvēkā. Indijas tautas tradīcijas apgalvo pretējo.

Mūsdienu Tendo (Zelta Krasta) iedzīvotāji tic, ka sikspārņu bari, kas pamet salu un lido uz upes grīvu, ir mirušo dvēseles. Un viņi apmeklē to savu tuvinieku mājas, kas dzīvo saskaņā ar tradīcijām. Bet pati sala, kur sikspārņi mīt, tiek uzskatīta par svētu.

Arī Krievijā attieksme pret sikspārņiem nebija nešaubīga. Tur visos laikos daudzi cilvēki speciālās, miesai piegulošās kārbiņās glabāja izkaltētus sikspārņa pīšļus un bija pārliecināti, ka tas dos veselību, laimi un ilgu mūžu. Baznīca, protams, šo māņticību nosodīja un vērsās pret to, kā prata. Gadsimta vidū cilvēku, pie kura šādu “talismanu” atrada, bieži vien gaidīja ne tikai rīkstes, bet arī cirvis. No vēstures zināms piemērs ir opričņiku sodīšana ar nāvi pēc cara Ivana Bargā pavēles. Lai gan opričņiki kalpoja caram pēc labākās sirdsapziņas, pie viņiem tika atrasts aizliegtais talismans.

Toties Ķīnā, kur ļoti daudzas parādības tiek tulkotas atšķirīgi nekā vairumā pasaules valstu, attieksme pret sikspārņu dziednieciskajām īpašībām joprojām ir pozitīva. Senā ķīniešu medicīna ārstniecības nolūkiem cita starpā obligāti izmantoja arī izkaltētus sikspārņus. Starp citu, šis komponents daudzos ķīniešu medikamentos sastopams arī mūsdienās.

Šķir nākamo lapu un uzzini vairāk par sikspārņa lomu okultajās zinībās!

loading...

Atstāt atbildi

Lūdzu atstāj komentāru
Lūdzu ievadi savu Vārdu