Vācu psihologi savulaik veica visai neparastu pētījumu un secināja, ka divas trešdaļas cilvēku, runājot pa telefonu, automātiski zīmē uz papīra dažnedažādas figūras un ķiņķēziņus, kas simboliskā formā ataino viņu iekšējo stāvokli. Nonākot pieredzējuša speciālista rokās, šie automātiskie zīmējumi un kricelējumi, ko dēvē par psihogrāfiju, var ļoti daudz ko pastāstīt par “mākslinieku” – pat to, ko pats autors nenojauš.

Lielāko uzplaukumu psihogrāfija piedzīvoja XIX gadsimta beigās, kad sabiedrība bija aizrāvusies ar spiritismu un ļoti daudzi centās sevī attīstīt medija spējas. Apgalvo, ka ar psihogrāfijas jeb automātiskā pieraksta starpniecību tapusi ne viena vien garīga satura grāmata un virkne romānu. Tolaik pat parādījās speciāla tehnika psihiskā (tā tolaik dēvēja šo parādību) pieraksta veikšanai.

Šāda pieraksta tehnika ir ļoti vienkārša – eksperimentētājs, turot zīmuli trijos pirkstos, uzliek to vertikāli tīrai papīra lapai, aizver acis un atbrīvo apziņu no visām domām. Kad tas notiek, roka parasti pati no sevis sāk kustēties, velkot ar zīmuli uz papīra nelīdzenas līnijas un citus ķeburus. Slavenā vācu psihiatre Anita Mela apgalvo, ka apgūt automātisko pierakstu (tā psihogrāfija tiek dēvēta mūsdienās) spēj četri no pieciem (!) eksperimenta dalībniekiem, taču piebilst, ka reizēm tomēr nepieciešams zināms treniņš.

Daudzu šādu seansu laikā tika atklāts – zināmu laiku praktizējoties, var sasniegt rezultātu, kad neko neizsakošās līnijas pārtop vārdos un pat teikumos. Tā kā ķeburu pārvēršanas process vārdos prasīja lielu sasprindzinājumu rokā (medija ilgās nekustīgās pozas dēļ), kā arī nācās pārvarēt rakstāmrīka berzi ar papīru, XX gadsimta sākumā modē ienāca koka dēlītis uz ritenīšiem. Dēlītī bija speciāls caurumiņš zīmulim, un nu tā uzasinātais gals tikai viegli pieskārās papīram, līdz ar to berze bija praktiski likvidēta. Tagad medijs varēja vienkārši uzlikt pirktu galus uz dēlīša un gaidīt, kad tas sāks kustēties.

Pusgadsimtu vēlāk, kad parādījās pirmā augsti jutīgā aparatūra tika veikta virkne kompetentu psihiskā pieraksta un automātiskā zīmējuma pētījumu. Tie pierādīja, ka bez dabiskajiem cēloņiem, kas liek medija rokai kustēties, ir arī citi, kurus primitīvais materiālisms diemžēl nespēj izskaidrot. Šis nezināmais virzītājs tika piedēvēts cilvēka psihiskajām spējām. Konstatēts arī, ka starp automātisko pierakstu un zīmējumu pastāv zināma saikne. Zinātniskā pasaule atkal ieinteresējās par psihogrāfiju un izdarīja ne mazumu papildinājumu jau esošajām teorijām.

Piemēram, pamatojoties uz vairāku tūkstošu cilvēku rakstura analīzi, tika noteiktas precīzas to vai citu zīmējumu tapšanas likumsakarības. Tika pamanīts, ka ķeburi iemanto apzināta vēstījuma veidolu, bet ģeometriskie līkloči un zigzagi konkrētāku bildi veido tikai tad, ja cilvēks ir vai nu ārkārtīgi koncentrējies uz kādu svešu priekšmetu, vai arī atrodas citā apziņas stāvoklī, piemēram, hipnozē vai pašhipnozē. Ja “garīgā” vēstījuma interpretācija lielākoties nesagādā nekādas grūtības, tad to nekādi nevar teikt par sarežģītajiem zīmējumiem – daudzo un absolūti nesaistīto simbolu dēļ, kas mierīgi “sadzīvo” vienā papīra lapā, tie nepadodas nekādai atšifrēšanai. Tādi zīmējumi tika nosaukti par “fleksu”. Bet citi, kas bija vienkāršāki, tika klasificēti atsevišķās kategorijās, no kurām katra raksturoja attiecīgā cilvēka stāvokli, viņa raksturu un noslieces uz to vai citu darbību.

Šķir nākamo lapu un pārbaudi pats sevi – KO NOZĪMĒ TAVI ĶEBURI, APLĪŠI UN ŠVĪKĀJUMI?

loading...
loading...

Atstāt atbildi

Lūdzu atstāj komentāru
Lūdzu ievadi savu Vārdu